|
[Feb. 18th, 2008|10:38 am] |
Vakar, protams, blenzu ekstrasensu cīņas. Starp citu, lee, man arī drebuļi skrien šito skatoties.
Pārdomas raisīja tas uzdevums, kur viņi mēģina atklāt, kas ar nomušītajiem bērniem noticis. Aizdomīgi bija tas, ka visi apgalvoja, ka viens no puikām ir dzīvs, kaut gan DNS analīzes esot liecinājušas, ka beikc gan. Kaut kā maz ticams, ka DNS analīzes ir neprecīzas. Protams, ir variants (Krievija tomēr), ka analīzes nav veikts vispār - ar domu, aj nu nafig, tāpat taču skaidrs.
Vēl ir otrs variants. Man sāk likties, ka ekstrasensi var "uzrauties" uz nepareizo informāciju, ka kāds pārāk spēcīgi kaut ko vēlas. Varbūt tā bērna māte tik ļoti grib, lai viņas bērns ir dzīvs un tik ļoti par to domā, ka "izsit" ekstrasensu no pareizā pieslēguma.
Tak ne velti tautas ticējumi un parašas daudz runā par aizgājēju mierā likšanu. Tjipa mirējam viņsaulē miera nav, viņš nevar aiziet, ja palicēji par viņu nepārtraukti domā. Māte par bērnu raudāt nedrīkst, jo tad viņam būs slapja gulēšana. Zin kā ar tām mātēm un jūtām - baiss spēks. |
|
|