| Aizvakar izraku vienu mīļu grāmateli |
[Oct. 11th, 2004|10:05 am] |
Svēts dārzā krūms,
lūdz putns savu dievu.
Un pēkšņi klausos -,
manu dievu lūdz!
Es ieraudzīju dārzā balto ievu
tik pēkšņi, tā, kā nav nekad vēl būts.
Zīdastes apsēdušas Līgatni.
Svirrr!
Svirrr!
Manā dārzā.
Un tad es atcerējos to Ziedoņa grāmatu.
Un tad es izlasīju to dzejoli.
Un tad es atcerējos vienu putnu, kas mani aizkustināja tik pat stipri kā šīs rindiņas.
Tas bija balts ģipša putns. Patiesībā nenosakāms radījums ar putna galvu. Tāds kā mūks vai mācītājs garā paltrakā ar putna galvu. Viņš stāvēja rokas salicis un galvu pieliecis lūdza dievu. Principā māksliniece gribēja laikam pateikt to pašu, ko Ziedonis, tikai izteiksmes līdzeklis drusku cits.
Neatceros tās mākslinieces vārdu. Bet viņai vēl tajā pašā Brīvības ielas veikalā (tur, kur tas Bingo salons) bija tādas gliemežtantiņas. Tādas kā samiegojušās meitenes līda laukā no gliemežu mājiņām. Nu neatceros es viņas (man liekas, tā bija viņa) vārdu. Jums arī nekas prātā nenāk?
Mazi melni gliemezīši,
drīz būs lietus, zāļu smakas.
Mazi skaisti gliemezīši
lien uz betonētas takas...
Atkal Ziedonc.
Bet es gribētu sev tādu baltu ģipša putnu. Kas nu to zin, kur viņš ir aizceļojis. |
|
|
| Ļaunie... |
[Oct. 11th, 2004|10:31 am] |
Gribas kā Cosmo žurnālā veikt aptauju piedodami/nepiedodami...
Vīrs pastāstīja šausmīgu atgadījumu.
Viņš piektdien brauca uz laukiem. Busā iekāpa arī kāds vīrelis, kas šausmīgi smirdēja. Nu tiešām neizturami šausmīgi. Tādā kā darba apģērbā. Vai arī vienkārši vienīgajā apģērbā, kas kā uzvilkts, tā nekad nav mazgāts. Par apģērba krāsu palikusi tikai aptuvena nojausma.
Busā visi tuvāk sēdošie lika deguniem priekšā lakatiņus un jaciņas un rāva vaļā visus logus, neskatoties uz temperatūru.
NU SMIRD!!!
Onkulim bija jābrauc līdz Cēsu krustojumam un tur jāizkāpj. Viņš sāka satraukties pie Sēnītes. Oi, oi - vai tas nav mans krustojums?!
Kaut kādi puiši - jā, jā, tas i riktīgais, kāp tik laukā!
Un šis izkāpa ar! Un neviens no autobusā palicējiem nemēģināja viņu apturēt un pateikt, ka Cēsu krustojums vēk kudī pēc kādiem 60 km.
No vienas puses, žēl to smirdīgo onkuli. Ja nu pēdējā naudīna atdota par biļeti. Un kur tagad tālāk liksies?
No otras puses - nu kā var būt tāds cūka!?
Nu vot - domāju tagad. Vai šitā mānīt laukā smirdīgus onkuļus no autobusiem ir piedodami vai nē... |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2004|10:43 am] |
Ai, man sāp pakaļkāju muskuļi pēc vīkenda vingrinājumiem - vācu nost dārzā vecās pučes un lapas.
Un vīnogas manā dārzā arī jau ēdamas.
Un Līgatnē var dabūt kaņepju sviestu. Pieēdos pamatīgi.
Un K. Zariņa (nu dziedoņa) viens no nemīlamākajiem mācību priekšmetiem skolā bija mūzika :P
Tā stāsta aculiecinieki... |
|
|
| Ai, es vēl paspamošu! |
[Oct. 11th, 2004|11:21 am] |
Vot tāda man bēda...
Mīļas smaržas "Murmure" beidzās!
Un Trussardi Donna sāk beigties!
Un šitās smaržas Rīgā nava!!!
Vājmandieniņ! Ko man tagad darīt!? |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2004|03:04 pm] |
Es pārdzēros kefīru...
Un man nāk miegs! |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2004|03:20 pm] |
Tikko uzzināju jaunumus.
Ļoti gribas nolamāties.
Un tā sirsnīgi...
Velns arārā!
Kā var būt cilvēks tik stulbs!? Nu absolūti nemācās ne no savām ne citu kļūdām!
Bļe, kārtēja dura, kas brauks uz Īriju citu sūdus šķirot, ja?
Tas ir kāds lāsts vai kas?
Neveiksminieku bars!
Lūzeru varza!
Ai, bet kas tad man par daļu! Galu galā!
Nevaru sev iestāstīt, ka man ir sen pašai sava dzīve un man ir pofig! POFIG! |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2004|05:12 pm] |
|
Sī jū leitā, aligeitā! |
|
|