| |
[Sep. 5th, 2006|12:21 pm] |
Un tagad es esmu gatava (atkal) nošaut visus alkašus.
Nē, pat ne nošaut. Lēnām nospīdzināt.
Nu tjipa lēnām, lēnām braukt pāri ar ceļa rulli.
Manas alkašienes radinieces kaimiņienes satraukušās par pamestajiem kaķiem.
Dārgā radiniece tagad dzīvo Duntē (ko es nedrīkstu atklāt, bet es laikam ielikšu sludinājumu Dienā, ka IJ un BR dzīvo Jaunkursīšos māja Nr tādā un šitādā (velns, numuru nezinu!)), bet kaķus pameta Kalnciemielā. Daļu es toreiz aizvedu, bet trīs lieli, trīs mazi palika.
I ko nu. Miniet trīs reizes, vai viņa brauks tiem pakaļ...
Man tie kaki rokās nedodas. Ne es viņus aizvest, ne likvidēt varu. Dienesti ari par tādiem neinteresēas. Piezvanīju - tjipa, ja dzīvo, lai dzīvo...
Nu jā, un es kā muļķe, protams, vienīgā par to satraucos... |
|
|
