Comments: |
Nu nez, es dzīvoju Latgales priekšpilsētā (un nebūt ne jobanajā, bet ļoti smukā rajonā ar bērziem, kastaņiem, liepām, ceriņiem, ābelēm, mežrozītēm un vārnām) 43 metros ar WC dzīvoklī un silto ūdeni. Reizēm sarauju ar darbiņiem līdz 3 naktī (kad haltūras ir), bet lielākoties 16 stundas ir manas. Priekš sevis, bērna, draugiem, radiem, grāmatām un izklaidēm. Varbūt bisķi tā laika pietrūkst. Varbūt naudas varēja būt vairāk. Bet tie ir sīkumi, galvenais - būt saskaņā ar sevi:)P
Vot tagad pārdali savu dzīvokli uz pusēm un ievācies ar veci un bērnu vienā pusē. Kā ir? Jūti saskaņu ar sevi?
Es sevi tik mazā telpā paciest nevaru.
Un man nav bērzu, tikai viens kastanis un kaķu piečurāts smilšu tuksnesis ar četrām mašīnām.
Es vienkārsi Tev gribeju pateikt, ka atteikšanās no shēmas darbs-mājas-6 stundas miega-darbs-mājas nebūt neuzspiež kaut kādu šausmu pilnu dzīvi;)
Manā variantā uzspiež gan. Ir vai nu dzīvot pāķos svaigā gaisā un braukāt uz darbu, vai nu dzīvot tajā ūķi un izgulēties. Trešā varianta - tjipa iepirkt dzīvokli Rīgā... nu tu jau saproti... par to nav vērts runāt vispār.
Nu lap, es jau nezinu Tavu variantu visos sīkumos:)
Sīkumi jau te nemaz nav no svara. Galveno es izstāstīju.
cik km ir tas tavs svaigais gaiss? un vai to drausmigo latgatles priekspilsetu nevar nopardot un vieta nopikkt ko labaaku? | |