|
[Jun. 14th, 2006|12:47 pm] |
|
|
|
Comments: |
Man ir viens, divi, trīs, jā - seši cilvēki ko sarunāt, ka man vajag kur braukt. Un es strādāju mājās. Šo sestdien Kārļuku pieskatīs mana mamma, piemēram.
Pie sevis Purvciemā un uz turieni mēs no rīta brauksim 2 stundas vismaz ar autobusu.
Uz sestdienu es arī varu sarunāt, bet ne jau par to ir runa.
Runa ir par nerēķināšanos. Pazīstama lieta. Esmu no tā mācījusies un nedēļu iepriekš brīdinu par saviem izbraucieniem, kā arī atgādinu vīram viņa izbraucienus - lai neaizmirst.
a ko darīt? Savu dzīvi, savas dienas un savu labsajūtu nevar padirst - par to neviens nekādas medaļas nedod. | |