Divi bērni noteikti nav pasaules gals. Divi bērni ir absolūtais minimums...

Es skatos uz saviem, un brīžiem man liekas, ka viņi viens bez otra būtu pavisam ne tas...

Un mēs esam sievietes. tikai.

Es zinu, ka izklausīsies smieklīgi.
lai arī es teorētiski zinu, ka nekam tādam nevajadzētu būt.. katru reizi, kad MR kavējas par dienu, divām.. vai trim...es jau izdomāju nezin ko. es domāju, kā tas varēja notikt, ka tas nu ir galīgi nelaikā, ka es nekādā ziņā nevaru dzemdēt trešo bērnu.. ka... un ka... un vēl arī ka..

Un tad kad sākas MR.. tad reizē ar to atvieglojuma nopūtu atnāk arī kaut kāda tā kā nožēla.. aj es nezinu...

Es vienkārši par to nedrīkstu domāt:))) Un man tagad ir māsas bebis kuru izmurcīties.. ja nu uznāk vēlme tāda..:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā tāda pretrunīgām emocijām bagāta nozare...
Mums ar vīru abiem bija zināma vilšanās sajūta, kad tā otra strīpiņa neparādijās. Vīram pat lielāka :)

Un es zinu, ka viss jau būtu baigi labi, ja būtu. Un noteikti būs vēl.

Ai, bet nu kādu brītiņu naudīna jāpapelna, ieroči jāuzspodrina, un tad - gan jau.

(Reply to this) (Parent)