|
[Sep. 11th, 2005|12:46 pm] |
Atkal dusmas!
Velnsarārā - nu kā tas nākas, ka par tiem garadarbiem, ko visilgāk un rūpīgāk pucēju, visvairāk dabonu bietē!
Tfuti!
Nu i ko darīt!?
Varētu piepūst vaigus un iet meklet citu darbu, bet kaut ka stulbi. Darbs ta labs. Un šefs arī tīri jēdzīgs, kaut arī periodiski kļust fakin nejauks!
Vidihai, babjor! Mieru, tikai mieru! Šas saņemsos un noskaidrošu što k čemu. |
|
|