mhhhhh... dikti sen laikam atkal nav saja vieta pabuts. kau ka aizmirsas. tas laikam periodiski, kadu lauku nodarbinu sevi ar savu jutu izklasmi un tad atklal- chush!- ka atvara daugava- nekja, naka nav... jaaa. püat nepaskatijos,kad pedejo reizi te kko rakstiju, bet laikam gan jau paris menesus atpakal. domajams.... jau biku vairak ka divus esmu ta patalak no vietas, kur parasti medzu savas domas verpt. ta patalak. jau divi menesi man pagajusi seit, kur runa valoda, ko, manskeit, nekad ta ari normali neiemacisos, ja sakuma likas mazliet, tad nu jau nemaz namaz... nu neiet nekada krasta ar to valodu. gruti. pinkerigi.sarezgiti. pratu parpulosi. citreiz vnk samidu dumju smaidu vai vnk saku-ja, ja- , kad ta isti nesaprotu,ko man saka, tikai tadel, ka mani jau nogursina mans nesapratejas stavoklis. apnikosi ir nemitigi lugt pec saciota atkartojuma un nogurdinosas smadzenu piepules, lai no 2 saprastiem vardiem no pieciem saprastu visa teikuma domu. tas ta- par valodu...
ko vel sait piefikseju,ka man jau laikam vienalga, vai gulta un griesti virs tas ir savi vai svesi- gulu vienalga nemainigi. ar to es domaju, zini, to lietu, kad citi saka, oi, es guleju pavisasm slikti, jo vieta svesa, gulta svesa, nevaru ta gulet, ka sava istaba un gulta. man laikam jau tas majvietas vai gulvietas mainas tik biezi,ka nu jau vienalga, ka tik biku tumsa un klusums, tad jau miegs nebus azote jamekle vai aiz tikko ziedos slikstosa koka stumbra. radu, draugu, viesnicu, jaunu majvietu gulamvietas- viasas jau vienadas skiet. jau gandriz garlaicigi, pazud tas varbut reizem traucejosais, bet tomer sava zina patikamais satraukums apguloties ne zem savas segas. bet ta ir dzive,kas jadzivo, ja gribi mainit to pieaugsanas modeli, kas tik neatlaidigi tiek berniem iedzits galvas jau no mazotnes( par to,kads ir cels uz pieagusaa dzivi, uz sekmigo, labi nodrosinato dzivi). es izvelejos kaut ko citu. varbut vieglpratigu. varbut nenopietnu. varbut tadu,kas mani velak pazudinas,bet.. varbut ari ne. nezinu. es gribeju to piedzivost, gribeju te but. gribeju projam,. kaut ko pilnigi jaunu, savadaku. sakt savas dzives ne tikai jaunu lappaspusi, bet pat jaunu burtnicu. un te nu es esmu. sezu sava istbam kur viss vel pagaidam tik loti balts, pie abiem atvertajiem logiem , pa kuriem vbel pedejas dienas gaismas lases varu saskatit laivu un jahtu mastus piestatne, visapkart ziedosi koki, leja pagraba mazgajas dvieli un spilvendrani velasmasina, kura jamet 50 centi un der tikai un vienigi 50 centu monetas gabala, nezinu,ko dara cilveks, kuram vajag steidzigi kaut ko mazgat, bet nav maka tas 50 centu monetas gabala... bet nu es rikojos apdomigi- kad sanemu ka izdoto naudu tadu monetu, tad ielieku to ladite un tur jau sakratas daudz, lai vnm viss var tapt tirs un smarzigs. man dzivokli nav nevienas griestu lampas, bet ir visadu veidu un lielumu stvlampas, maktslampas, galda lampas. pie vienas ,kas ur rakstamgalda te stav, piesprausta man teatra bilete. ceturtdien iesu uz teatri. mans valodas skolotajs teica,ka esot trakoti labs gabals. nu redzesim. ja, bet pirmkart jau vispar bus jaskatas,ka bus ar to saprasanu. noteikti jau, ka ne parak. bet man ir recenzija. lidz 4dienai vel japagust izstudet, lai vismaz doma skaidra. sensorgaisma aiz loga iedegas,jo majsa sargs iet apgaita ap maju. vina melnais suns min vinam pedas. vismaz reizem nejutos tik viena te. eh, driz jau jataisas uz gulesanu, rit atkal jacelas agri. jau 3 dienas neikdieniski agri jabut kartiba. bet nekas. tad lidz 12iem apmeram varesu parka pie upes saulite, kas jau nedelu sevi nezelo, lai kartigi taptu man pulkstenis uz rokas iesaulots. ceru,ka rit nebus pusdienas spargel tagliattelli. gardi, bet kas par daudz, tas par skadi. un , principa, man liekas, ka es rakstu te tagad plnigas mulkibas, man galva ir rums ar kolu. ja butu vel ledus un laims, teiktu,ka cuba libre, bet nebija, tatad tikai rumns ar kolu. bet man gribejas kaut ko uzrakstit, ari ja prats nav tik skaidrs ,lai rakstitu kaut ko pratigu( ko nu kurs ari var uzskatit par pratigu, bet tomer.. ) bet vazes tuksas un fotografijas pa gridu- viss savas vietas, var mierigu pratu nodoties ikvakara darbibam. uz drizu redzesanos! civa-riva!