it kā ir labi, bet... tomēr un tomēr bēdīgi...
ai, muļķības kaut kādas. sviesta sajaukums ar krējumu, smiltīm un vēl šo to- vārdsakot- bezjēdzība.
es sakaitu visas savas domas un ceru, ka nekas nav pazudis. savus kokus piesienu pie krēslu kājām un uzvelku siltas zeķes, lai sals netiek pie tās, kas pukst. es sargāju. es sargos. es baidos. ārprāts, kā es baidos.