redz, kā notiek- tos, kuri gribēja mani, es negribēju. tgd skatos- vienam pēc otra paradās ieraksti "in love", "mūžīgi", "laime pilnīga" vai vēl nez kas. viņi ir laimīgi... laimīgi... bet es, kura nē un nē, tgd sēžu un domāju:"sasodīts, varbūt kāds no viņiem bija tas īstais, kā mēdz teikt. varbūt patiešām bija, bet es savu kaut kādu iedomu dēļ esmu viņu vnk pazaudējusi, palaidusi garām savu iespēju, vieta, kuru man piedāvāja, ir aizņēmusi kāda cita." tādos brižos man liekas,ka es palikšu viena mužīgi, nekad man neatradīsies tāds, kuru es gribētu un kurš gribetu mani. nožēlojami. ees esmu tiešām muļķe un nepraša, bet ko lai es daru? ja kāds man var kaut ko ieteikt, lūdzu, lai to dara, jo man nav ne mazākās nojausmas,ka mainīt to, kas notiek.

p.s. pašai jau sāk nākt smiekli par sevi, izklausās, ka man ir 13 gadi pec ta,ko un ka es te rakstu, bet nu par cik te viss ir vairak vai mazak anonīmi, varu izklausīties tā, kā gribu vai ka sanāk :D... PEACE