interesanti gan. kāds ,kurs bija, bija vienu nakti atkal. es nesaprotu, kas notika, es nesaprotu, kurs to gribēja, kurš iesāka, ierosināja, ka tas tā izvērtās... nu jā.... bet sanāca ta, ka sanāca. es tikai sevi ienistu par to, ka biju par daudz iedzērusi. kāpēc es dzeru? jo paredzēju, ka kaut kas tads varetu notikt, lai butu drosme vai kaut kas tamlidzīgs? tiešām nezinu... bet zinu,ka ta nevajadzēja, jo viņš gribēja parunat ( nu ta vismaz man nākamajā dienā likās, atceroties un pardomajot visu notikušo), bet es nebiju spējīga vispar neko pratīgu pateikt. muļķe tada!!! hmmm... bet es biju laimiga, ka viņš ir tepat lidzās un ta nav tikai iedoma. bija ta pavisam divaini. pavisam. pavisam. tgdd man liekas, ka nevajadzeja tā darīt, labāk būtu bijis, ja viss būtu palicis tā, ka bija. bet nezinu... varbūt arī ir labi tā, kā ir šobrīd. nu bet ta jau visa visuā nekas nav mainijies. viss ir tāpat, ka pirms nedēļas vai divām. tukšums un klusums.