|
|
|
Septembris 3., 2017
20:03
Šodien braucu fotografēt Rundāles pili. Izskrēju cauri kā vējš. No 3-4 rakursiem katra telpa un prom. Atpakaļceļā iegriezos sabildēt Mēmeles muižiņu, ko līdz šim pat nebiju ievērojusi. Turpceļā pamanīju caur koku galotnēm, ka pirms Bauskas kaut kas ir. Iebraucu, apstājos. Meita palika mašīnā. Apgāju riņķī. Izlasīju, ka muižā ir pansionāts. Sabildēju skaisto rožu dārzu. Var redzēt, ka tur dārzniece savu darbu mīl. Gāju atpakaļ gar otru sānu. Jūtu cigarešu dūmu smaku. Atskan balss: "Es esmu Te!" Eju tuvāk, iznāk vīrietis gados ar kruķīti. Parunājāmies. Pastāstīja, ka dzīvo pansionātā jau vairāk kā desmit gadus. Kad vēl uz ratiņkrēsla bijis, tad arī dārzu kopis - pabrauc, parušinās. Ar kruķiem tas nav iespējams. Kādreiz dīķus tīrijis, bet tagad vadība teikusi, lai maksas Tv pērk sev pats, nu tad lai paši arī dīķus tīra. Atvadoties vaicāju, kā sauc sarunu biedru. "Voldemārs, bet visi mani par Māri sauc. Kolhozā pat algu sarakstos bija ierakstīts Māris."
Braucu mājā un domāju, vai tas "Es esmu te" būtu jāuztver kā zīme, jāiebrauc kādreiz ciemos pie Voldemāra - Māra.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
