|
Janvāris 20., 2011
tipa75 | 20:35 tumsa, ugunskurs un satīga zupa... sūdu! Manas barikādes ir auksts, tumšs, drūms klusums ap ugunskuru. Tā mēs sēdejam, laikam 3 naktis. Pie tagadējās Lattelekom ēkas. Sargājot to no krieviem. Ar ciešu pārliecību, ka ja nāks tanki - skriesim priekšā , sargāsim ar saviem augumiem. Nekādas ēdienu dalīšnas neatceros, nekādas organizētās tējas. Tikai gatavību mirt par brīvu Latviju. Pēc tam es biju aizgājusi līdz mammai, kura bija Zaķusalā un papa, kurš bija pie Doma baznīcas. Tur cilvēki pastaigājās, ēda un visvisādi tā uzvedas, ka man visi škita nenopietni un vieglprātīgi. Tajā vakarā, kad Bastejkalnā šava, mamma man lika braukt ar viņu kopā uz majām, uz laukiem. Ciematam tad jau bija organizētais busiņs ar kuru daudzi ciematnieki braukāja uz Rīgu. Skolā jau tāpat nebija jāiet, jo mūsu foršais direktors bija skolu slēdzis, itkkā gripas dēļ. Mēs bijām kaut kur pie Iecavas, kad radio teica par šaušanu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |