|
|
|
Maijs 26., 2010
11:38
Gaiļezerā vakar man visvairāk bija bail, ka kāda no tām večiņām, kas ar mani vienā uzgaidāmajā telpā, varētu aiziet viņsaulē uz savas kušetes. Viņas visas bija patiešām slimas. Savukārt interesantāku šo laiku padarīja nenosakāma vecuma slāvu vīrišķis. Jāatzīst, tīri sakopta skata. Dzēris viņš bija daudz un ilgi, un tas bija redzams viņa sejā. Viņš gūlās, cēlās, sēdēja, staigāja, atkal gūlās un cēlās. Ik pa brīdim klusi atraugājās. Ik reizi kā ienāca kāds no medpersonāla dīca, lai viņu ieliek kādā palātā kaut uz divām dienām. Viena no jaunajām dakterītēm dikti sparīgi un neatlaidīgi, didaktiski pareizi un viegli eksaltēti viņam klārēja par alkoholisma kaitīgumu. Pēc kādām 3stundām bija saņemti viņa analīžu rezultāti. Ieradās nikna viena dakterīte, tai sekoja otra.
- Dakter, Dieva dēl, ielieciet mani palātā.
- Visas jūsu analīzes ir labas, mums nav iemesla jūs likt palātā.
- Dakter, nu es jūs lūdzu, nu kaut uz divām dienām.
- Jūs teicāt, ka neesat dzēris jau vairākas dienas.
- Jā, jau divas dienas esmu skaidrā.
- Bet jūsu asinīs ir 2,5 promiles?!
- Es neesmu dzēris divas dienas.
- Divas dienas nedzērāt, bet pirms tam ko?! Jūs ko piecas-sešas pudeles dienā izdzērāt?!
- Nū... nu jā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
