|
Jūnijs 7., 2004
tipa75 | 15:46 Aizsmakusi balss; šampanietis ar zemenēm; saldi meli; skaisti ziedi.
Gāju cauri tirgum un jutos atkal caurspīdīga. Tāda pusfejiska sajūta, ka neviens mani neredz, tik dažs labs nojauš, ka garām kāds pagājis.
Gribētos regresēt līdz kurkulim. Tad man nekas nerūpētu un nekas nesāpētu. Es tāda slidenašs un glumjšsa "ono" izslīdētu no pirkstiem un atslīdētu no svešķermeņiem.
Incanti vai dvēsele kādā dzīvē mīt arī vienšūņos. Vai vardītēs. Tad droši vien, ka es kādā iepriekšējā dzīvē esmu bijusi infuzorija tupelīte. Pati dalījos radot nākotni un tas man sniedza to ideālo pašpietiekamības sajūtu, kas tagad brīžam atraugu veidā parādās manā prātā.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |