|
|
|
Februāris 25., 2008
10:53 - atzīšanās
Nu bet,protams, es ļoti abi zināju, ka tie ir vaska āboli un bumbieri. Protams! Jo viņi, pirmkārt, nesmaržoja tik ļoti, kā toreiz smaržoja viens pats ābols Valdas somā, decembrī uz skolu līdzi paņemts. Bēt. Viņi bija tik sārti, tik apaļi, tik perfekti garšīgi pēc skata, ka es nespēju noturēties. Es, palikusi viena pati zīmēšanas kabinetā, kodu pašā sārtākajā sānā, un jau iedomājos sulīgo garšīgo kumosu manā mutē. Vilšanās?! Īstas vilšanās nemaz nebija. Skumji, ka tomēr ābols brīnumaini nepārvērtās par īstu ābolu, jā, bet arī maziņš velnišķīgs prieciņš, ka es mēģināju radīt brīnumu. Un liela baile, ka Līdaka mani pieķers un es dabūšu lielo bārnienu. Un pēc tam kauns, kad dusmīgais skolotājs lika mums viņus tādus, sakodītus, zīmēt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
