|
Marts 9., 2019
09:55 Šonakt aizmigu pie stūres sarkanam kravas auto. Itkā jau ne īsti aizmigu, bet biju tik nogurusi, ka nejaudāju atvērt acis. Tikai pēc skaņām sabremzēju un apstājos kādā Austrijas vai varbūt Vācijas laukmalā. Nedaudz iebraucu sazaļojušā ziemāju laukā. Noteikti iesēdos. To es redzēju pēc tam, kad biju apstājusies un saņēmos atvērt acis. Apgāju riņķī auto un iekāpu atpakaļ. Ieraudzīju spogulī, ka man ir gara, gaiša, nekopta bārda. Sieviete ar garu bārdu. Aplēsu, ka vajadzētu vismaz kaut kā smuki, sievišķīgi viņu sapīt. Varbūt franču bizē. Nospriedu, ka par ārā tikšanu domāšu, kad būšu pagulējusi un laidos miegā. Uzradās zemes īpašnieks, stalts latvietis. Sāka kaut ko jautātu, runāt, es nevarēju vien iemigt. Sāku žēloties, ka man nāk miegs. Un sabruku. Itkā noģību, bet paliku pie apziņas.
|
22:59 Vispār jau Pucim ar Zvirbuli labs tirgus iekarošanas ierocis. Skatos itkā vēsturisku drāmu, bet tas jaunais, smukais Reinis ar savām dziļajām acīm un uzkačāto torsu tak asinis trenc ātrāk! Un vēl piešauj pelēkās latvietes glābējinstinktu modinošo žēlumu pret nabaga čali ar šrapneli paurī. Pilnīgi tāds krasavčeGs, ka vai nu. Kamēr ausīs asinis šalc, pat piemirstas īgņoties par gauso notikumu gaitu un salīdzinoši tizlo skaņu, kur visi staigā kā apkaltos papēžos pa plānu dēļu grīdu. Bilde gan smuka. Un krāsiņas feinas. Bet tā taures mūzika gan besī, baigais Homeland nospiediens. Un beigu dziesma kaitina ar savu tipiskumu latviešu seriālu dziesmai.
Vispār jau man patīk. Un liekas ļoti forši, ka kaut kas tāds ir nofilmēts. Tikai nu varētu tad Reinim kreklu uzvilkt, lai es arī sižetam varu pasekot.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |