|
|
|
Decembris 5., 2015
21:01
es atklāju sev jaunu pasauli. Ielīdu gūglē pameklēt, kas sarakstīts pie vācu ziņām par Hermani.
|
22:30
Omes draudzene pelna sev pensiju smagā darbā Norvēģijas zivju rūpnīcā. Viņas tur ir daudzas sievietes no Latvijas. Dzīvo, kā siļķes mucā šaurā aprīkotā konteinerī. ēd pārsvarā konservus un no mājām līdzpaņemtus produktus. Viņas izsauc uz mēnesi vai diviem, tad palaiž atkal mājās. Sanāk arī, ka tur esot nav darba un tad viņas nīkst konteinerīšmājiņā gaidot kuģus ar zivīm. Darbs ir smags un stundas garas. Gumijas zābakos ar gumijas cimdiem, biksēm, priekšautiem viņas cilā smagus lašus, griež tos gabalos un fasē.
Kad viņa brauc mājās, arvien atved Omei kūpinātu puslasi vakummā. Tādu milzīgu, koši oranžu. Lasis ir tik liels, ka mēs pa visām kopā nekad nejaudājam notiesāt. Šoreiz, lai neaizietu postā es izdomāju gabalu novārīt. Garšīgs jau ir, bet briesmīgi sāļš.
|
22:48
Ā! Kā man šitais Twiterī patīk! Žēl, ka es tur "nedzīvoju" - pirmo reizi gribas kko šērot
"Hermanis ir tik slavens, ka teātra kritiķi ne tikai runā par viņa izrādēm, bet raksta recenzijas par viņa lēmumiem iet vai neiet uz darbu."
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |