Tipa75 - 26. Septembris 2014

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 26., 2014


07:38
Pamodos resna. Vakariņās ar meitu nolocījām veselu rupjmaizes kukuli ķiplokgrauzdiņos.

(ir doma)

20:07
Patiesībā es esmu ārkārtīgi laimīgs cilvēks. Es esmu piedzīvojusi tik daudz. Es esmu redzējusi un guvusi iespēju uzzinat Tik daudz! Es ļoti ceru, ka tā apziņa nav vēstneši galam, jo es vēlos vēl vismaz tikpat nodzīvot. Nē, vispār es vēlos vēl vismaz pusotru reizi tikpat nodzīvot. Un piedzīvot. Vairāk gan pozitīvo un izzinošo. Dzīves ēnas, lūdzu, ne tik melnas vairs.

(ir doma)

23:18
Es kaut kā ļoti sacepos par tām kultūras derīguma analīzēm. Piemēram, es piedalos kādā KKF projektā, kur reali mans atalgojums ir absolūti iluzors. Jā, iznāk reizi 4 mēnešos 120 lati, bet benzīnā projekta vajadzibām es nobraukāju to pašu, ja ne vairāk. Un braukāt un strādāt tā projekta labā man iznāk katru mēnesi, nevis reizi četros. Braucu ar savu mašīnu, kas patiesībā nu jau jūk ārā. Un ja nebūs mašīnas, mana vienīgā opcija būs 100padsmit reizes ar sabiedrisko skraidīt. Es labi apzinājos jau sākumā, ka šis man būs vairāk darbs dvēselei un personības "augšanai", nevis peļņai. Taču tie apvainojumi, kas izskan savtīgumā, kūku ēšanā un vispār - kas pats nespēj nopelnīt, tam neko arī nevajag dot - tie iedzen mani saltos drebuļos. Katru piešķirto summu uztvert, kā "par neko", kaut arī tās summas ir smieklīgas. Es zinu, cik maksā tipogrāfija, cik audumi, rakstu darbi etc. Tie cipari ir tādas sakasītas kapeikas, ka raudiens nāk. Īsti gan nesaprotu, kāpēc tagad tas cepiens ir uzradies itkā, piemēram, KKF miljonus dalītu 4x gadā. Jau tā, kad es paskatos uz Eiropas projektiem, finansu apjomiem un atalgojumiem, man sašļūk dūša. Nu mums ir kurpītes kājās (no humpalām), neesam gluži kā Irbītes ar basam kājām. Taču šķiet, ka daļa sabiedrības tā arī grib redzēt visus māksliniekus - ar basām kājām, izdēdējušus,kā Padegs, vēlams vājprātā zaudētu ausi, kā VanGogs. Un tad pēc nāves pateikt, ka nē nu bija jau lielisks un darbus par sešciparu skaitļiem tirgot. Bet tikai pēc nāves. Ātrāk ne - lai pelna paši. Un skaļi aģitēt - nedodiet viņiem, viņi nav pelnījuši!

Laikmetīgās mākslas muzejs Latvijai vispār "nedraud". Nevarēs taču tādam eksponātus iepirkt, jo visur būs viena vienīga savējo būšana, naudas atmazgāšana, kūku ēšana un nabaga sviedros slīkstošo nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana.

(14 raksta | ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba