|
|
|
Septembris 13., 2014
23:21
Šo es biju kā slēptu ierakstu ielikusi 2004.gada 1.decembrī. Nez, kāpēc tas likās slēpjams….
Tērbatas iela man patīk. Jā, jā. Viņa tāda mīlīga. Alberta iela uzpūtīga. A.Kalniņa iela extraverta. Blaumaņa iela lecīga. Čak-Marijas izsmejoša. Brīvības sveša. Barona iela lietišķa atkal. Bet Tērbatas un itīpaši vasarā, nu tieši tas kas vajadzīgs. Lēnas pastaigas, dārgi veikali, kuriem tik garām paiet. Tāda pirmās Latvijas sajūta. Kā no Kataja pirmās Ķīnas grāmatas.
Ziemā Ģertrūdes iela ir tieši tas, kas vajadzīgs. Īpaši pievakarē, un kad lec pilns mēness. Tad ceļā no Ģertrūdes baznīcas uz Valmieras ielu ir tik vienreizēji skati! Kā tumsa nāk, kā baltā jaunremontētā māja pie Barona centra ietērpjas savā krēslas kleitā, kā vientuļās ielas lampas cenšas viena otru sasildīt. Un tad aiz Avotu ielas tā brīnišķā bērzu pagalīšu uguns smarža. Ui!
Un vēl ļoti īpaša cauru gadu ir Elijas iela, tai mazā posmiņā starp Puškina un Jēzus baznīcas ielu. No rītiem, kad saule lec, vienā brīdī tu, cilvāks, eji pa ielu un saulīte,kas aizslēpusies aiz baznīcas, spēlē apgarotību. Izskatās ka vecās koka baznīcas kupols mirdz. Un tas mirdzums vienmēr ir tik maigs un draudzīgs! Kad šito rīta skatu uzķeru, tad visu dienu šķiet, ka Dieviņš ar mani ir. Jā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |