|
|
|
Jūnijs 25., 2013
19:44
Ak, cik maz vajag, lai atkal iemīlētu savas mājas!
Aizgājām ar meitu līdz tuvējam veikalam. Itkā lai ceļš būtu īsāks, šķērsojām "hruščovku" kvartālu starp Valguntes un Kalciema ielām. Pēkšņi mēs bijām paralēlajā realitātē. Smakas, skaņas un skats man atgādināja laikus, kad biju maza un ciemojos pie Omītes Ģertrūdes ielas komunālajā dzīvoklī. Nē, protams, šajā kvartālā viss bija tīrāks, zaļāks, sakoptāks nekā tur toreiz. Tomēr te bija tā pati saspiestība ar "papīra sienām" pusplikais pussalauzto šupoļu rotaļu laukums un gaisā liela, trekna BEZCERĪBA.
Atgriezos savā noņurkušajā pagalmā pilnīgi laimīga. Ar visu to, ka visa mājai pieguļošā zeme piecelta ar simtpadsmit šķūnīšiem un atlikušo okupējuši nekaunīgi kaimiņi - viena alga - mūsu mājā un mūsu ielā ir daudz, es to nopietni saku - DAUDZ! lielāka privātā telpa. Un mūsu iela ir piecreiz foršāka par Volguntes un Kalnciema. Nu un ka tāda pašņurkusi un ielas galā "točka". Te ir klusums un miers. Te nav simtiem nepazīstamu kaimiņu. Tikai parastie šūpuļgaitas alkašiņi. Un pat klaiņojošie suņi visi pazīstami.
|
19:54
"saules ceplis" keramiķe LR1 (laikam) šodien stāstīja par savu mesidžu un to, ka delitējot vistiņas saprata, ka bez tām tomēr nevar.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |