|
Jūnijs 18., 2013
21:07 Man dzimšanas dienā uzdāvināja šampanieti, kurš maksājot ap 25Ls. Vakar ar brāli izdzērām. Negaršīgs. Nu pa īstam - negaršīgs. Skābs, pliekans, ūdeņains. Nu nekādu atšķirību no tiem 1,50Ls burbuļūdeņiem nesajutu. Tad es aplūkoju pudeli. Grozīju tā un šitā no visām pusēm, taču vienīgais gadskaitlis, kas uz pudeles bija - 1894.gads. Nu labi, nodomāju, varbūt patiesi esmu izdzērusi vecu negaršīgu burbuļūdeni.
Nu ne tak - noteikti jau ka nav tik vecs - tādus tak nedzer, bet glabā. Un pārdod par nereālām summām. Tikai - priekš kam? Lai glabātu tālāk?!
|
21:10 par nereālām summām - šodien biju uz bezmaksas kosmetologa procedūru, pēc kuras man laipni piedāvāja iegādāties sejas krēmu komplektu par 909 latiņiem.
Bet par dzērieniem - iedomājieties, ja 1964.gadā šampja pudelē iepildītas bērzu sulas tagad kāds uzraktu un tirgotu nost aukcionos. Par simtiem tūkstošu. Vecas tak! Vērtīgas! Jo vecas!
|
22:37 Vai es jau tiku rakstījusi, ka pēdējā laika brīnišķīgākā izlasītā grāmata ir "Tēlnieka meita"? Tagad gribas kaut ko lasīt, bet īsti nezinu ko lai ņem. Jo gribas kaut ko no tās pašas sfēras - par dzīvi, kāda tā ir. Bez lielām šausmām, slepkavību izmeklēšanas, holokausta vai perversijām. Vienkārši tā.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |