|
|
|
Jūlijs 4., 2011
11:02
Svētdien aizbraucām Jelgavā uz tirgu. Sapirkām, ko mums vajag un tad Ome gribēja krāmu tirgū paskatīties kapli. Tur parasti sēž viena sieva, kas tirgo tieši kapļus un nažus. Lai aizietu līdz krāmu tirgum, jāiet garām dzīvnieku tirdziņam. Dienas didus, pirmsnegaisa karstums jau "karājas gaisā", praktiski visi dzīvnieku tirgotāji jau prom. Stāv tikai baltais buss ar vistām, kuras pēc tam droši vien apsprāgs. Pieredze ir, pagājušā gadā nopirkām no viņiem pāri par 50 cāļiem un līdz Ziemassvētkiem visi jau sen bija aizgājuši citās pļavās savā nāvē. Tālāk viens vecis pie mašīnas kaut ko krāmējas. Ejam garām, šausmīgi smilkst kucēni. Bet nekur viņus neredz. Samulsušas grozām galvas riņķī - nu baigi smilkst. Vecis ar aizkaitinātu nopūtu pievelkās pie auto bagāžnieka un atver to. Mēs jau gandrīz garām pagājušas, bet pamanām, ka tur tādi ne ta vilciņi, ne ta mājas krancīši kādi 3 vai 4 vismaz. Ome tik noteica "Tā jau viņi apsprāgs". Aizgājām savu ceļu, bet domās atgriežos atkal un atkal pie tiem suņukiem. Kāds būs viņu liktenis? Vai viņi vispār vēl dzīvi. Un, nez', kāda būtu bijusi pareizā rīcība? Iejaukties un saukt municipāļus par zvēru spīdzināšanu? Savākt visus un meklēt viņiem mājas? VAi tā jau bija pareizā rīcība - neiejaukties, jo visu pasauli jau nesalāpīsi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |