|
|
|
Jūnijs 17., 2011
11:10
Otkrito.lv:
Apburošu mikropērtiķēnu adoptē cilvēku māte
|
13:11 - Marina
Marina ir mana kaimiņiene. Viņai ir kaut kad sen satriekst deguns. Saaudzis tā, ka tā deguna līkumiņa nemaz nav. Ir lielas nāsis un degungals, bet tur, kur jābūt lielākam vai mazākam kūkumiņam ir plakans līdz ar vaigiem. Marinai parīt paliks 45.gadi. Viņa grib, lai es ar viņu iedzeru vīnu un tas nekas, ka es nedzeru. Vispār viņa ir no Maskavas. 1986.gadā viņa atbrauca uz Latviju līdzi savam vīram, Padarmijas pulkvedim. Marinas māte, tēvs un brālis viena paša mēneša ietvaros aizgāja viņsaulē. Maskavā viņai ir dzīvoklis, kurā viņa nav gadiem kāju spērusi. Nespēj ieiet. Pa ziemu viņa strādā pansionātā kaut kur pie Vienības gatves un auklējas ar pusjukušiem un jukušiem vecīšiem un tantukiem, alkoholiķēm. Vasarā viņa aizrakstās uz bezdarbniekiem, iestājās latviešu valodas kursos un no meža visu iespējamo stiepj uz Imantas tirdziņu. Ir labi, viņa saka, es pa vasaru nopelnu minimums 170 latus mēnesī.
Pulkvedis viņu briesmīgi sitis. Kā pillā, tā kulaki pa gaisu. Bet ar visu to viņa sekodama vīram ir bijusi vai visos Kaukāza konfliktos. Kaut kādā x stundā viņa ir izšķīrusies. Vēlāk viņai bija 12 gadus jaunāks vīrietis, kurš ir 11 gadīgā Andreja tēvs. Dažkārt viņš galīgi pārdzēries guļ pie viņas durvīm uz kājslauķīša.
Reizēm viņa stāsta šausmas no krievu armijas zaldātu skatu punkta. Viņa stāsta, kā čečeni saniknoti sagraizījuši krievu militārista sievu, grūtnieci. Krievi atrasdami sievieti, safilmējuši un rādījuši citiem. Zollīšiem, kas to un citus brīnumus saskatījušies jumti braukuši ātrgaitā. Viens no viņas paziņām teicis: "Marina, kad es to redzēju, man likām, ka man kā vilkatim izsprāgst gari nagi, uzmetas kupris un es viss apspalvojos. Es viņus vairs neuztveru kā cilvēkus, bet kā medījumu. Pilnīgi vienalga vai tas ir vīrietis, sieviete vai bērns". Lūk, kā Krievija savus karavīrus par slakteriem padara.
Mūsu pasaules uztvere ir pilnīgi atšķirīga, bet dzīves pieredze kaut kādos punktos ļoti līdzīga. Vakar Marina man saka "Da ti, bļeģ, meņa poslušaj!" Es saku, ka neesmu bļeģ, bet viņa tik smejas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |