|
|
|
Marts 23., 2011
11:11 - a es! A man!
Vakar ap pus12 naktī sēžu, bakstos pie datora, kad dzirdu, ka kāds mēģina atslēgt manas durvis, kuras ir uz šleperi aiztaisītas. No bailēm gandrīz piečurāju bikses. Dūša stājās, bet nu vilkos pie durvīm. Sasodītās actiņas vāciņš, pōōōtams tieši tagad ieklemmējās un ne par kam nevērās vaļā. Paķēru atslēgas, aizslēdzu pa pamatīgam durvis no iekšpuses. Kamēr slēdzu, dzirdēju, ka Tas Tur stāv pie ārduvīm. Mums viņas čīkstīgas, var dzirdēt, ka kāds aiztiek. Nu i ko? Nu - neko. Šorīt pirms iešanas uz darbu nobāzu datoru, cerams, pietiekami, lai, ja nu kāds manā prombūtnē paciemojas, neatrod uzreiz.
Bet ap dūšu nu tīk šķērmi...
|
11:18 - Anglis
Puikam biju uzdāvinājusi skrituļslidas. Bet Griženē, kur tolaik dzīvojām, nebija nevienas pietiekami gludas un drošas ietves, kur vizināties. Tāpēc vilkāmies pie Brīvības pieminekļa. Laukums liels, auto nebrauc. Puika skrituļoja, es tikmēr ar tēju uz grāmatu sevi izklaidēju Kolonādē (tā laikam sauca kafejnīcu pie Laimas pulksteņa). Pie otra galdiņa sēdēja Anglis. Tāds vidusmēra čalītis, varbūt ap gadiem 26 vai 30. Tagad vairs tāds no mūsējiem nearko neatšķirtos. Pēc kādas stundas vai pusotras viņš man jautāja, ko es lasu. Sākām runāties. Pēc vēl kāda laika izvilkāmies ārpusē, blenzt uz puiku, kas centās nesalauzt sev degunu.
Anglis man stāstīja par savu bezgalīgo mīlu pret vecāsmātes kaķi. Kaķis jau gadus 3 kā miris, bet viņa gars joprojām dzīvojot mājā. Lēkājot pa plauktiem un naktīs guļot uz kājām. Bet reizēm no pagultes ķerstot kājas un rūcot.
Vēl mēs kaut kā pa dažādām tēmām klīstot runājām par sievietēm un viņš teica, ka gribētu apprecēties ar latvieti, jo latvietes esot gudras un skaistas.
Es viņu redzēju vēlreiz redzēju Ķīpsalā, koncertā. Kopā ar meitenei, kuras gudrība bija ļoti izteikta. Tas bija kāds 80D izmērs, kā minimums. Viņš izskatījās pēc laimīga puisēna, kam vecāki nopirkuši neiedomājami milzīgu cukurvates kociņu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |