|
|
|
Decembris 22., 2010
15:06
Ja jūs zinātu, kā mani, taupīt kārotāju apkrāmēja šodien Centrāltirgū. Nē, nu, protams, pati muļķe! Pati jau apstulbu un ļāvos. Bet, patiešām, no kārotās taupīgās iepirkšanās nekas nesanāca.
Cūkas šņukurs ir tā maģiskā lieta, kas pēc maniem kanoniem ir nepieciešama galdā, vai tur lūzt vai plīst. Jo šņukurs ir atbildīgs par to, lai nākamais gads ir pārticis. Tātad ar pilnu vēderu. Sūds par karpas naudām, tas ir zvīņām - galvenais, lai visa pietiktu, nevis nauda būtu. Nu lūk. Tā kā cūkas galvas dzīvo tirgū, devos uz tirgu sirojumos. Vispirms gar īsto žāvējumu galu. Tikai vienam puisim galvas. Klasiski - pāršķeltas uz pusēm. Šņukuri arī. Ieeju vidējā, nu tai centrālajā, ejā. Ak tavu prieku! Kāds beidzot ir sapratis, cik svētīgi nevis cirst galvu uz pusēm, bet nocirst šņukuru, nocirst ausis un tad to vidus daļu ar vaigiem un acīm uz pusēm. Gaļa tā pati, bet maģija nebojāta. Cenas nav klāt, es izdomāju, ka būs kāds lats kilogramā. Nu labi, pusotra. Lepni pasūtu ausis un šņukuru. Kam man tie vaigi - nesmuki un vēl tās acis! Pieci lati! Pieci lati?! Divi piecdesmit kilogramā. Bikses gandrīz piečurāju, bet no sava dāmas tēla neizkāpu. Samaksāju, pateicu "paldies" un aizpeldēju cēlā stulbumā. Zoss! Nu zoss, kas zoss! Ieeju tai sānu malā, kur Ķekavas vistas. Nu ja - tur tāpat sacirstas galvas pa 1,5Ls kilogramā. Nu viss. Kas nopirkts, nopirkts. Tagad varu trennēties atkal līdz nākamajai reizei mākā atteikties no pārāk dārga pirkuma. Pateikt "nē, piedodiet".
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |