|
|
|
Decembris 3., 2010
11:47
Kad mans puika mācījās pirmajās klasītēs, viņš klasē, ar citu zēnu palīdzību, uzskrēja galda stūrim tā, ka lūpa bija pušu un sāns briesmīgi sāpēja. Ielika puiku slimnīcā, Vienības gatvē. Uz novērošanu. Ārstiem bija aizdomas par lielas plīsumu, kuras neapstirpinājās. Taču novēroties vajadzēja palikt. Ar puiku vienā palātā bija aptuveni viņa vecuma krievu zēns. Viņu uz gājēju pārejas bija notiekusi mašīna. Kā jau tas visbiežāk gadās - mašīna, kura brauca pa pirmo joslu apstājās, lai palaistu zēnu, bet otrās joslas braucējs pat nebremzēja. Laimīgā kārtā zēnam bija tikai sasitumi un viņš dzīvojās pa slimnīcu arī tikai "uz novērošanu". Manam puisēnam bija jau vairāk kā 6 gadi, un tad mammas nevar dzīvot blakus. Tāpēc es braucu pa vakariem lasīt pasakas un midzināju savu lolojumu. Sanāca jau arī parunāties ar otru zēnu.
Reiz viņš man teica:
- Bet es zinu, kāpēc man mašīna uzbrauca!
- Nu? Kāpēc?
- Dievs mani sodīja.
- Kas tev to teica?
- Mamma.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |