|
|
|
Novembris 3., 2010
13:57 - Vaļerka
Viņš bija restaurators Rundāles pilī. Vispār viņš dzīvoja Ļeņingradā, bet astoņdesmito gadu vidū pilī uz maiņām strādāja diezgan daudz ļeņingradiešu. Es nemaz neatceros, ko tieši viņš ikdienā darīja. Bet vakaros Vaļerka piedzērās un vilkās uz ciematu ciemos, vai vienkārši cilvēkos. Vai arī tieši ciematā ciemojoties pie kāda piedzērās. Īpašais viņā bija dzēruma dziesmas. Jo to, ka Vaļerka ir pillā varēja zināt skaidri, kad ciemata trīsstāveņu radītajā akustikā kā operā izskanēja skaistas un spēcīgā balsī izdziedātas operu ārijas. Pats viņš bija neliela auguma, kalsns vīriņš tumšiem matiem, pieklājīgi negariem, kā jau tajos laikos bija pieņemts. Bakenes es viņam atceros. Atceros, ka bija. Man bija kādi vienpadsmit gadi, varbūt. Ik reizi, kad satikāmies viņš skūpstīja man roku un uzrunāja par "Miļeģi". Un visvisādi izturējās ļoti galanti un vecmodīgi. Mamma ar papu tikai vīpsnāja, bet man tas riebās.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |