|
|
|
Novembris 27., 2009
23:15 - No atziņu apcirkņiem...
Kuram gan tagad viegli?! Nevienam. Pat bagātie raud. Raud par to, ka ir kļuvuši mazāk bagāti, ka kāds tos apsteidzis bagātībā vai arī par to, ka bagātības uzliktā raižu nasta līdz ar krīzi ir kļuvusi smagāka. Noziedzība taču ir augusi, dzīvot kļuvis bailīgāk gan pateicoties krīzei, gan arī tiesu sistēmai. Bērnu laupīšana uz ielām nu arī Latvijā kļuvusi par ikdienu. Tā kā – ir pamats atskatīties un novērtēt – vai seja, kura Tev seko nav redzēta jau pie iepriekšējās pieturas vai blakus kases lielveikalā. Atskaties. Arī Tu, ja Tev kabatā nav tūkstoši, bet vientuļš lats.
Kāpēc tā? Vienkārši. Šeit noderēs aritmētika un kaut mazākās mūslaiku vēstures un likumu zinības - lielajam vairumam 90to gadu bandītu ir beidzies ieslodzījuma termiņš. Nu šie darboņi atkal ir uz brīvām kājām. Kas viņus sagaida - krīze, bezdarbs. Tāpēc gribot vai negribot, vai arī vienkārši nezinot ko citu darīt nākas ķerties pie jau zināmā aroda. Iet jau pa iemīto taciņu. Daudziem tas ir arī vienīgais, ko viņi prot.
Kas atliek vienkāršajam pilsonim, kuram ir ne daudz, ne maz, bet nedaudz? Teiksim – nedaudz palietots TV, nedaudz pabraukāts auto. Nedaudz labu drēbju. Nu, tāds pilsonītis, kurš tādam, kam nav pat tā „nedaudz”, var izskatīties tīri vai turīgs.
Pirmkārt, centies nerādīt, ka Tev pieder pat tas „nedaudz”. Teiksim, ja tagad vari, saskaitot vajadzīgos latiņus, atļauties nomainīt logus, padomā. Vai labāk - neliec. Ja tomēr ieliksi, tad vietējais miesta babulis visai pasaulei izstāstīs, ka esi laikam mantojumu saņēmis, jo pat logus šajos krīzes laikos nomainīji. Šis fakts kādam mazam nelabvēlim var likt vienkārši parakāties Tavā mājā, bet lielajam bubulim izplānot kādu lielāku akciju. Bet ja Tev ir vecs žogs, tad labāk pielabo veco un kādā patversmē paņem paliela auguma, nikna paskata rējēju (tas nekas, ka viņš ienācēju tikai nedaudz pabaidīs un no prieka par vizīti nolaizīs līdz nāvei). Redz, jauns un necaurredzams žogs var palīdzēt iepriekš minētajam badakāsim izkrāmēt Tavu māju, jo kaimiņi taču neredz, kas tur tagad Tavā necaurredzamajā pagalmā krāmējas. Savukārt, ja plāno aizbraukt prom no mājas uz vairāk nekā divām dienām, būtu labi, ja sarunātu kādu uzticamu radu vai draugu iegriezties jūsmājās izdzert tasi tējas. Badakāsis manīs, ka kāds tur tomēr apgrozās. Vēl būtu arī labi, ja spējat izkārtot savu dienu tā, lai nestandarta laikos ieskrietu mājās. Tas nav tāpēc, lai mājās pieķertu laulāto netiklās darbībās ar kaimiņu, bet gan tāpēc, lai badakāsis nevar tik viegli prognozēt Tavu atnākšanu. Arī laiks, kad mums visiem bija dienas aizkari un biezie vakara aizkari, ir pagājis tāpat kā padomju valdība. Visas tajos laikos pārbaudītās vērtības ar vieglu roku tika aizmestas mēslainē. Bet ne velti mājās šie aizkari rotājās – daudz ko vajadzēja slēpt no VDK kaimiņu modrās acs – kaut vai neatļautos Ziemassvētkus un Jāņus. Kas notiek tagad? Plaši logi, auksti stikli – vidū Tava dvēselīte. Tas gan tā prozaiski. Patiesībā – mēs ikvienam interesentam atklājam visu par sevi – dzīvokļa iekārtojumu, iegādātos labumus, dažreiz pat apakšveļas krājumus, bet... tici – gan kādu tas viss interesē... Padomā!
Protams, ir nācies dzirdēt apgalvojumu: „Ak, man taču nav ko ņemt,” bet diemžēl tad, kad ir aiznesta vienīgā sudraba ķēdīte, tirkīza kuloniņš, katli, pannas, gludeklis un pat vecā sega, tad dūša ir smagi apskrējusies un it kā nenozīmīgās lietas iztrūkums ir jūtams. Bet vēl trakāka ir tā sajūta, ka kāds ir piesmējis Tevis sargāto un loloto privāto pasauli. Tāpēc labāk, manuprāt, tomēr vadīties pēc slāvu sakāmvārda „sargāto Dievs sargā”.
Šajās pārdomās par nedrošo, ir vajadzīgs arī nedaudz kaut kas par DROŠO. Kā tad pasargāt sevi no laupītājiem? Sāksim ar to, ka nevērt vaļā durvis katram zvanītājam, bet apvaicāties, kas tur ir. Daudzstāvu namu iemītniekiem tā var šķist pati par sevi saprotama lieta, taču tiem, kuri dzīvo jaunajos projektos aiz kodu atslēgām, kā arī Staļina un Ulmaņlaika māju iezemiešiem, kur sveši ļaudis ir retums, šo vienkāršo lietu jāatgādina ik pa laikam. Modrība iemieg. Diemžēl mūsu tramīgi slimīgajos laikos (tas no personīgās pieredzes) iesaku nevērt vaļā arī tad, ja atbild, ka policija. Vispirms noskaidro nāciena iemeslu, bet otrkārt - pieprasi uzrādīt dienesta apliecību. Atbilde - mums bija izsaukums uz šo adresi - arī nav pietiekams iemesls ielaist policiju. Īpaši tad, ja neesi to saucis vai devis iemeslu tos izsaukt citiem. Atcerieties - pievērst uzmanību detaļām! Vai forma patiešām ir policistu, vai tikai līdzīga? Vai ir uzšuves, kas apliecina dienesta pakāpi, uzvārdu? Vai ārpusē stāv policijas trafareta automašīna vai svešs privāts vāģis? Vēl šovasar vairākas laupīšanas Zemgalē veica noziedznieku grupa, kuri bija tērpušies līdzīgi policistiem...
Vēl pāris mazās, vienkāršās patiesības:
Neglabā skaidru naudu mājās. Kontā tomēr drošāk (neskatoties uz neparedzamajām bankām)..
Neatstāj atslēgu pa nakti slēdzenē, jo tad no ārpuses var atslēgt durvis.
Apdrošini gan savu dzīvesvietu, gan iedzīvi. Skopais maksā divreiz.
|
|
|