|
|
|
Jūlijs 10., 2008
23:17
Mani Dziesmusvētki neuzrunā. Nav ne mazākās vēlēšanās masoties un nīkt Mežaparkā uz soliņa kaut kur priekšpēdējā rindā. Varbūt dziesmas arī skan smuki, bet man vienmēr pret visu, kas ir patosīgs jau organizējoties ir tāda " negribu, negribu" sajūta. Kopš pionieriem. Liekas, ka tas ir neīsts, uzspiests.
Deju svētku figūru izskraidīšana tautastērpos varbūt lielajiem dejotājiem arī ir kaifīga. Naksnīgas pasēdēšanas, iepasīžanās un citas romantiskas lietas. Bet tie nodzītie bērni! Tie manī izraisa žēlumu. Kopīgi ar MŠ vienojāmies, ka mūsu bērni nebūs nekādos "sietiņos" un netiks trenkāti stundām pa sporta laukumiem. Kolēģe vēl stāsta, kā viņai aiz loga jau no paša agra rīta mēģinājumos visādiem agresīviem vārdiem dejotāji tiek motivēti. Tad vispār nemaz negribas to visu.
Bet varbūt man pret deju svētkiem ir nopelniem bagātās tautas deju ansambļa vadītājas iedzītie kompleksi. Nekad, šķiet, neaizmirsīšu viņas kulaku smagumu un lineāla skaudros sitienus pa muguru, pa stilbiem. Zemiskos, noniecinošos epitetus, veltītus mums, 10gadīgiem bērniem, kuri nedejoja gana pareizi viņas no-pelniem bagātās pieredzes acīm.
|
23:40 - Gospada - ģelaiķe stafki!
Vai mani rīt izlamās līdz kaulu smadzenēm, vai vienkārši atlaidīs. Manuprāt baigi dziļi, dziļi auzās iebraucu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |