|
|
|
Aprīlis 16., 2008
12:46 - El Dahal un Karims
Kad mēs bijām pirmo reizi - tad starp mūsu viesnīcu un El Dahal - veco centru bija tukšs klajs lauks. Jūras pusē, kraujā aiz ceļa, bija pilns ar nabadzīgām no kā vien pagadās sastellētām būdām. Tur arī redzējām baru klaiņojošu suņu ar lielākām un mazākām rētām. Toreiz nevarēju saprast - kur ir loģika. Ja jau viņi tos suņus tā nīst, kāpēc nenogalina, bet tikai sit un sakropļo. Skats diezgan baiss. Tagad jūras pusē ir paplašināta publiskā pilsētas pludmale. Izskatās gan viņa nožēlojami - palmas apkaltušas, zaļumi nīkuļojoši, moliņa galā divas pamestas jahtas rūsē. Tikai pašās karstākajās dienās manīju tur kādus atpūtniekus, bet neskatoties ne uz ko nacionālā disko mūzika vakaros dradinājās līdz pusnaktij. Otrpus ceļas tagad pirmajā plānā - mākslīgie pauguri. Māksīgie tāpēc, ka ja labi ieskatās, var redzēt, ka tās ir militārās tehnikas "garāžas". Pēkšņi aizmirsu to gudro vārdu, kā tādas sauc. Un aiz tiem kalniem - viena pie otras jaunbūves - vietējo iedzīvotāju dzīvokļu mājas. Pārsvarā gan visas vēl tikai ceļas.
Pirmajā ceļojumā mēs iepazināmies ar Karimu. Patīkamu ēģiptieti, kurš strādāja vietējā tūrisma aģentūrā un no kura nopirkām ceļojumuz uz Luksoru, daivingu un brōļs arī uz safari vemstekļbraucienu. Aģentūras biorojā toreiz redzējām vienīgo strādājošo sievieti. Kad apvaicājāmies - uzzinājām, ka viņa ir no Tunisijas, nevis vietējā. Vietējās sievietes nestrādā un sejas neatsedz. Viņa bija ārkārtīgi skaista, bet man bija neērti prasīties viņu nobildēt. Otrajā braucienā kopā ar tanti apciemojām Karimu birojā. Nopirkām tantei ceļojumu uz Kairu, un viņai un arī MŠ mammai ceļojumu uz Luksoru. Tagad jau Karims ar skaisto tunisieti bija precējies un atvēris blakus tūrisma birojam savu veikaliņu ar viltotu slavenu logo firmu somām. Veikaliņa dziļumā, pēdējā telpā uz aukstās grīdas, uz uzklāta tepiņa kunkulējās viņu 9 mēnešu vecās absolūti miniatūrās dvīnītes. Pasakaini skaistas. Milzīgām, tumšām acīm. Un nereāli smalciņas priekš manām acīm. Lai arī bija labi redzams, ka abas ir veselas un atbilsoši vecumam attīstītas. Pēc iekārtojuma bija jaušams, ka tepat vien viņi arī dzīvo. Tagad mēs atkal bijām pie Karima. atikām viņu un meitiņas. Sieva bija kaut kur aizbraukusi. Viena meitiņa bija nomodā uz dzīvojās ar Kņopieni. Mūsu smalkā, miniatūrā Kņopīte bildēs izskatās baigais bumbulssalīdzinājumā ar ēģiptiešu mazulīti. Veikals izpleties pa visām teplām uz iekšu. Acīm redzot tagad viņiem jau ir kaut kur arī dzīvoklis. Pilns ar viltotām zīmolu somām, makiem, jostām, bet no ļoti kvalitatīvas ādas, kvalitatīvi apstādātas. Karims lepni saka :No, it's not real, its imitation. Bet tie imiteišani mani tā sakārdināja. Neko nenopirku, bet tagad domāju - varbūt sarunāt, lai atsūta. Sūds par tiem uzrakstiem - D&G vai Chanel - galvenais, ka kvalitatīvas un ādas. Karims mūs ļoti lūdza atbraukt vēlreiz, vakarā - tīri paciemoties. Bet nesanāca. Īsti arī negribējām, jo provātā sarunā MŠ varētu izsprkt kaut kas viņa profesiju nododošs un to nu mums galīgi nevajag. Tāpat jau KArims pajautāja par ko viņš strādā. Teicām ka celtnieks, bet pietiktu viena kontroljautājuma tēmā par būvniecību, lai būtu skaidrs, ka MŠ drīzāk ir jaucējs, kā cēlājs. Lūk.
Ja jūs braucat turp, es jums iedošu Karima numuru. Nu nav viņam ceļojumi paši lētākie, bet kvalitatīvi gan. Viņa firma visvairāk uz vāciešiem strādā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |