|
|
|
Februāris 27., 2008
00:08
Lūdzu, lūdzu iesakiet man GAIŠU grāmatu!!! Tādu, kura ir laba un mīļa. Nav pliekana un zemiska. Kur nav tāda plika auksta ļaunuma un stulbu ļaužu. Man vajag ko tādu labu un priecīgu ar ko padzirdīt izkaltušo dvēselīti. Tādu - svaigi spiestu apelsīnu sulu dvēselītei.
|
00:23
Es tās "Bēgļu etīdes" lasīju. Baigi smuki tur par to Grieķiju un to grieķi. Un par veco vīru un viņa draugiem. Nu tā - jauki. Sāpīgi protams. Un skmji. Bet tad tur atkal panesās sižeta murgs ar sīki aprakstītām nacistu ļauneklībām pret ebrejiem un, ziniet, neturu es tagad to. Nav tas TAS, ko man tagad vajag. Es negibu tagad lasīt par to, kā kliedz māte, kad viņas bērnu nonāvē.
Tad es vēl to "Dvēseļu puteni" mocīju. Bet ar to man vēl grūtāk iet. Baigi auksts, un tik šauj un šauj. Un, ak es necienīgā, tracina mani tā kara situāciju aprakstīšanas vienveidība Grīnam.
Tad es ar to " Vinniju Pūku" ņēmos. Nedaņēmos. Kaut kā tas arī nav īstais šim laikam. To es ar Kņopieni izlasīšu, kad viņai lasīšu.
Lūk, Aksela Muntes "Stāsti par Sanmikelu" bija dievīgi. Markesa "Simts vientulības gadi", pirms simts gadiem lasītie, bija riktīgi labie. "Diženā spēle", man pirmā Grāmata bija ... es pat nezinu vārdus. Bija Īstā. Es viņu nesen redzēju. Uz skatuves, aktieriem rokā. Izrādes relikvija. Man pat prāts no izrādes, uz brīdi, atslēdzās to grāmatu ieraugot. Starpbrīdī valdījos, lai neaizietu līdz skatuvei un nemēģinātu viņu nočiept.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |