|
|
|
Februāris 18., 2008
17:14 - Par tiem 47 latiem
Manuprāt tas nav, nu galīgi nav pareizi, ka valsts paļaujas, ka bērni savus pensīšus pabalstīs un uzturēs. Nu, protams, cik tik spēs, pabalstīs. Bet tā nedrīkst būt valsts politika. Pensionārs viens savā mājā var būt ne tikai vientuļš, bet arī savā greznībā. Mamuķīte ir visu mūžu dzīvojusi vispirms komunalkā dalot istabu ar māsu un 2 brāļiem. Tad pie pirmā vīra, dalot māju ar vīramāti, tad otrs vīrs, trīs bērneļi-bļauri, kašķi, tad tīņi. Darbs, kas (atcerieties!) bija 6 dienas nedēļā. Tagad - viņas pensijā tas ir viņas nopelnītais laiks. Sēdēt un klausīties Klasiku cik tīk, purkšķināt skaļi, lasīt grāmatu līdz trijiem naktī un sēdēt vannā, kad vien ienāk prātā. Viņa to visu ir nopelnijusi. Un tas ir netaisni no valsts puses, ka pensija ir tik maza, ka sagandē viņai šo pelnīto atpūtu. Tas ir netaisni, ja pretēji paša vēlmēm, pensītis tiek pievienots bērna ģimenei, kur viņš nevar visus šos pelnītos priekus atļauties. Jā, ir paēdis, padzēris, izraustīts līdzi vis kaut kur pa "jauno izklaidēm", bet viņam tiek atņemts tas palēlinātais pulkstenis. Tas salēninātais tik - tak. Ko mēs visi gribētu. Pēc šīs darba dzīves skriešanas. Vai tad nē?!
Un no otras puses - šie bērni - mēs, kam papildus tam, ka jāizmaksā kredīti jaunajos dzīvokļos, jāiekrāj bērnu izglītībai, vēl jāpalīdz pensīšiem sviestam uz maizes. Nē, nē! Man nav žēl! Bet TAS NAV PAREIZI, ka valsts šos jautājumus nerisina! Priekš kam gan mums ir valsts, ja šīs lietas tiek atstātas uz individuāliem pleciem.("Jo nav taču valsts," teiks Māmuķīte, šo izlasot)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |