|
|
|
Oktobris 13., 2005
08:02 - Rīta tualete
Atcerējos veco stacija laukumu. Milzīgs laukums noklāts ar nelīdzenām, vietām izdilušām flīzēm. Un pa vidu kaku čupas. Un daudz cilvēku. Un es vēl 17 gados domāju, ka cilvēki tās kakas tur sataisījuši, un brīnijos, kā kāds var nokārtoties stacijas laukuma vidū, kur tik daudz cilvēku visu laiku staigā šurpu-turpu. Pat nezinu, kurš gan bija tas brīdis, kad sapratu, ka tas tomēr suņu darbs.
Atceros Rīgā bija daudz, ļoti daudz baložu. Un viņi bija visur. Un kad iebraucu no laukiem, likās, ka tas tā piederas. Un visas iespējamās virsas bija ar baložu pļeckām. Un manu mīļāko amerikas džemperi aptaisīja balodis. Un tur, kur viņa izkārnījumi piezemējās, izbalēja traips. Un no tā laika es zināju, ka baložu pļeka balina.
Atceros tualetes. Viņas varēja atrast pēc smakas. Atceros, kā mocījos ceļā uz lietišķo sagatavošanas kursiem, lai tikai nebūtu jāiet ne stacijas, ne Kronvalda parka sabiedriskā tualetē. Atceros, kā kursos negribēdama iet tai pašā lietišķo baisajā tualetē otreiz vienā dienā, mocījos, lai izciestos līdz pēc kursiem ieiešu pie lielā brāļa ciemos. Atceros ziņu, ka Jelgavas stacijā no tualetes izvilka cilvēku. Man šķita, ka nu ne-kas nav briesmīgāks, kā iekrist tai caurumā.
Jā un tad atceros pirmo makdonaldu un rindas pie tā tualetes. Tur bija pat papīrs. Iekšā kabīnē. Ņem cik vajag. Durvis un normāls pods.
Lūk pēc šitām aizlaiku lietām gan es neilgojos.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |