|
|
|
Septembris 24., 2004
09:51
Pirmo matu šampūnu es atceros tā uz kādu 1985 gadu. Viņš bija baltā milzīgā pudelē. Līdzīgā, kā hlors, bet tomēr nē. Viņam nebija to hloraino kristāliņu ap malām. Toties bija zaļi uzdrukāti burti, kuri izstumdijās pa pudeles virsu jau otrajā-trešajā mazgāšanās reizē. Viņi nedodzisa, bet sajuka vietām radot burtu kaudzes uz pudeles. Tas bija nātru šampūns. Viņš putoja ļoti. Ļoti, ļoti. Atceros, taisot sev vannu, ielēju divus korķīšus šampūna, lai būtu putas. Un putas bija kā tāds mākoņu kalns. Un smaržoja. Nē, ne saldi. Tā tīri. Bet tā arī nebija tagadējā tīrā gurķīgā smarža. Viņām bija sava smarža, kurai līdzīgu neatceros sastapusi nekad pēc tam. Mazgāju matus un man patika, ka šampūns tā puto. Bet tad, kad izmazgāju, man bija žēl, ka pēc šampūna nav jāskato galva ar etiķūdeni, kā kad ar ziepēm matus mazgā. Man ļoti patika laizīt no saviem vaigiem skābeno etiķūdeni, kad mamma man skaloja matus.
Tas pirmais šampūns man dikti patika. Pēc tam nāca vēl daudzi, bet to pašu nātru šampūnu mūsmājās vairs neredzēju nekad.
|
10:56 - emocijas
Man pietrūkst ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) viens .
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |