|
|
|
Augusts 27., 2004
09:05
Vakar izlasīju to ārprātīgo Muktupāvelas rakstu.
Es nu gan tur nesaskatu sarkasmu. Tāds lērums pulēta, slīpēta, cītīgi izstrādāta negatīvisma. Tāds lērums jēlu riebeklību. Fui! Un par ko? Pat ne par savu sāpi, vienkārši žultspūslis atvieglināts.
Ziniet, ja es būtu vīrietis un dzirdētu sievieti šitā izsakāmies, es nu itnemaz neribētu ar viņu "kaut ko". Un vienalga, kāds tas sliktais vīrietis ir bijis. Pagale jau viena nedeg.
Vakar vakarā biju tik vājprātīgi skumja. Izlasīju to rakstu un briesmīgi saskumu, ka ir cilvēki, kuri šitā var runāt un tātad arī domāt par citiem cilvēkiem.
Šķiet tā raksta autore (viņa tur apraksta vīriešu fizioloģiskās īpatnības gadu skaitam augot)dzīvo ilūzijā, ka sievietes gan nekad nepurkšķina, vēderi viņām nerūc, no rīta mutē nav sastāvējusies elpa un ar sievietēm gados nu gan nekādā ziņā nav īpatnēja ķermeņa smakas. Nu nav tā! Arī sievietēm ir tāda pati miesa un asins ar zarnām iekšā. Un attiecīgi ar visiem barības pārstrādes procesiem un ķermeņa fizioloģiskām īpatnībām.
Skumji.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |