|
|
|
Janvāris 24., 2006
07:51
Tādi lieli izkaltuši koki. Draudīgi un draudzīgi. Mans puiks vēl kāds sešgadīgs, kā Kriftofers Robinss klejo pa koka augstajiem labirintiem. Nāc lejā, mums ir jāiet tālāk.
Gar avotu, kur vēl šorīt guldzēja strauts, bet tagad tik viegli valgas smiltis. Redzi, ūdens izsūcas caur smiltīm un ir pavisam tīrs. Tāpēc mēs varam droši dzert upes ūdeni.
Lielas pamestas mājas. Tās nav mūsu mājas. Viņu mājas ir ar maz logiem un ļoti lieliem šķūņiem. Bet viņi ir aizgājuši prom. Prom no laukiem un prom no šīs valsts. Ja mēs gribas, mēs varam iet iekšā un sākt dzīvot, kaut vai šajā pašā mājā. Vai mēs gribam?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
