- 1/12/07 08:48 pm
-
Eduards Aivars Aivars Eipurs
PAR VĒSTULĒM
Tavs mīļais neraksta
viņš neraksta nevienai
bet Tev viņš neraksta vismīļāk
KONFERENCE MAZĀ TUMSIŅĀ
Sanāksim vienreiz kopā visi tie, kuri reizēm pamostamies bez desmit četros no rīta
Nekur mums tik agri nav jāiet, un govju kūtīs arī mums nav
Pa vienam meš tam piešķiram tādu kā liktenīgu nozīmi, ka varētu kādreiz ap to laiku nomirt
Taču mēs pat iedomāties nevaram, cik daudz mūsu ir
Tas būtu gandrīz kā tāds latviešu un, ja vēlaties, arī lietuviešu ārstu vai sportisktu saiets
Kur mēs visi jau pie reģistrācijas varētu dabūt recepti
Ka visvienkāršākais ir bez desmi četros uzcelties un atvilkt logiem aizkarus
Lai tas nebūtu jādara tad, kad pamodīsimies nākamreiz
Un tad atkal iet gulēt - bez bailēm, bez tukšās baisās pamestības,
kura nu pati pārbijusies no mūsu kopējās drosmes, izlaužas cauri logu šķirbām un aizklibo rīta svīdumā
PAVASARIS, VASARA, RUDENS, ZIEMA UN ATKAL PAVASARIS
'Knutam Skujeniekam'
tu aleksandrs vari arī būt
bet knutam jāpaliek tev obligāti
tu vari piečakarēt saeimu un rāti
bet knutam jāpaliek tev obligāti
tik pievels mūzu tuvāk, lai tu jūti
starp viņu atšķirību un starp māti
tik pievelc mūzu tuvāk, lai tā jūt
ka knutam jāpaliek tev obligāti
pabīdīties laboties zīmēties