es lasīju un gandrīz sāku raudāt. vnk ārprāts. es tavā vietā drošvien apsvērtu aiziešanu no mājām or smth. man ir bijis līdzīgi, varbūt ne TIK traki, bet līdzīgi. tas, ka mana mamma ik pa laikam ieminās, ka esmu par resnu, ir jau pierasta lieta, bet pārējais ir pazudis.

vienīgais brīdis, kad piedod, Irbīt, es sasmējos bija, kad izlasīju par tavu pašnāvības plānošanu. es ceru, ka nevienā brīdī nepieļauj ko tādu nopietni..bučas, ceru uz drīzu tikšanos..