|
|
Saturday, November 22nd, 2014
|
7:38p - darīt to iekštelpās vai tomēr iet ārā?
Ja diskusiju par mālu ēšanu es (veiksmīgi) palaidu garām, šodien nevarēju nepamanīt mazā cibas prožektora gaismiņā izcelto jautājumu par skriešanu un arī man kā cilvēkam ar kājām ir savs viedoklis par šo visu. Stāsts ir sens kā pasaule, jo visu civilizāciju pamatā vienmēr bijis jautājums, Darīt TO iekštelpās vai tomēr iet ārā? Skaistākais, ka šo jautājumu iespējams izmantot visām dzīves situācijām, iesaku. Bet, atgriežoties pie skriešanas, sākšu ar to, ar ko vajadzētu beigt: skriešana ārpus telpām ir sūds. Jā, labi, ideālas temperatūras, apgaismojuma, ainavas un kompānijas gadījumā to vēl varētu apsvērt kā vienu no variantiem. Nu gluži tāpat, kā dažreiz var apsvērt iespēju vakariņās ēst šokolādi vai pasūtīt kaitinošo kolēģi, laba lieta, bet ne jau katru dienu tā. Ja atceramies, ka nedzīvojam Āfrikā un arī Antarktīdā nē, kur tomēr viss ir saprotams uzreiz un vienmēr, uz ideāliem apstākļiem, ejot skriet ārā, mūs' dārgajā tēvijā var cerēt cik bieži? Divas, trīs, trīsarpus reizes gadā? Jo parasti te notiek kaut kas no sērijas, līs, nē, tomēr nelīs, uzspīdēs saule, ā, nē, tomēr līs un vējš arī būs. Ha, ha, pajokoju, še jums sniegs! Un tagad, še jums 30 grādi ēnā. Un ko tad lai velk mugurā? Es to nevaicāju kā sievete, kura, gluži kā visas sievietes, nekad nezina, ko vilkt mugurā (jo nav ko), es to vaicāju kā cilvēks, kurš neuzskata, ka ir normāli tērēt divu vai trīs mēnešu algas, lai iegādātos triko ūziņas, triko maiciņu, triko zeķītes un dzeramā ūdens pudelīti no Labi Pazīstamiem Zīmoliem. Skaidrība gan ir par divām lietām: naudu ir vērts tērēt izcilam krūšturim un izciliem apaviem, jo tur mēs nerunājam par stilīgumu, tur jau klāt pieslēdzas veselība, pārējais ir gaumes jautājums un es teikšu, ka uz trenažieru zāli mierīgi eju trennuškās pa 3 eiro un t-kreklā, kas tīrs, nekādu kompleksu. Bet ārā skrienot, tur vajag cepuri un tad vajag jaku, turklāt tādu, kas "elpo", citādi pastiprināti svīdīsi, tur vajag siltinošās bikses un kur jūs, lūdzu, bāžat ūdens pudeli? Protams, vienmēr jau var iziet ārā skolas laika kedās un pēdējo kursu sporta džemperī, lai lēnā riksītī pievārētu pāris km pēc izjūtas, tomēr tas izklausās pārāk nežēlīgi. Uz trenažiera es par sevi redzu visu, manu ātrumu, manu lēnumu, es varu kontrolēt distanci un intensitāti, bez tam pilnīgā drošībā, klausoties mūziku un nedomājot ne par ko. Ja es skrienu ārā, man ir jāsargās no auto, no cilvēkiem, klaiņojošiem suņiem, maniakiem un lielākā bieda - riteņbraucējiem, kāda tur mūzika vai aizdomāšanās. Es kam tādam esmu par vecu un pārāk mīlu sevi, lai tā uz dullo mocītu. Svaigs gaiss, jūs sakāt? Jā, paldies, pilsētā viņš jau vispār mums te tāds svaigs, it īpaši tuvāk rajonu lielajām ielām, šaubu nav. Komplektā ar svaigu gaisu nāk arī dubļi rudenī un sāls ziemā, ļoti palīdz apaviem, starp citu. Sporta klubos cilvēki pārāk blenž virsū? Ejot skriet ārā neviens neblenž, kur nu. Kad tu tāds pidriķis ziemas vakarā pieskrien pie luksofora un mīņājies, tipini uz vietas, lai pulss nesvārstās, neviens neskatās, aha. Vai kad vietējās rajona skolas stadionā izej pievārēt pāris aplīšus, muguru dedzina vietējo pensionāru skatieni, kuri atsēduši patrīt mēles. Sporta klubos katrs ir aizņemts ar sevi, ja runājam par sievietēm, tur sastopami divi tipi: "vai nu tikko dzemdējusi, vai arī vienkārši par daudz rij", par kurām prieks, ka cilvēks dara ko lietas labā un vēl ir tās "nafig šitai sliekai vispār jākustās, viņa jau tā izskatās lieliski", kuras iedvesmo, jo vizualizē to pirmo mērķi un parāda, ka labi izskatīties arī tievajam prasa darbu. Ja vien kāds nav sporta fanātiķis, kurš dienā, kad skolēni neiet uz skolu aukstuma dēļ, nosaka, he, labs laiciņš, jāizmet kāds līkums ar ričuku, sportošana ārā un vēl jo vairāk, regulāra skriešana ir absolūts neprāts. Naudu par to sanāk tērēt vēl vairāk, nekā izmaksā abonements kādā sporta klubā, kur turklāt var reizi pa reizei aiziet pakarsēties uz sauniņu un cik reižu es neesmu dzirdējusi no saviem draugiem - āra skrējējiem, ka te paslīdēts, te kāja čupā.. labi, man apnika rakstīt. Jāiet noskaidrot, kur šovakar internetā to pēdējo "Revidentu" varēs redzēt, savulaik man tā izrāde ļoti patika, divas reizes gāju skatīties, tad nu lai ir trīs lietas, labas lietas. Bet tā skriešana ārā laikā, kas nav vēls pavasaris vai agra vasara, ir sūds, pēc savas pieredzes saku.
current music: Swans - Soundtracks for the Blind (22 comments |comment on this)
|
9:35p - teātris mājās
Alvis Hermanis nav mazliet apresnējis? Vai arī viņš uzpolsterējies "Revidenta" noskaņās. Un Ojārs Rubenis ir slikts žurnālists, Hermanis runā, lēnām stāsta un brīdī, kad viņš dziļi un gari ievelk elpu, lai turpinātu domu, Rubenis nepagaida un bliež nākamo stulbo jautājumu, fui, fui.
(5 comments |comment on this)
|
|
|
|