From: raivis_purins	Date: 16. Augusts 2009 - 03:03		(Link)

Nevienu no Tevis nosauktajām ,kustīgo bildīšu sekvencēm, neesmu dzirdējis, kur nu vēl redzējis. :)

	From: tiika	Date: 16. Augusts 2009 - 14:49		(Link)

Varu pat saderēt, ka vismaz pusi no Tevis skatītajām filmām ar neesmu ne dzirdējusi, ne redzējusi:) Gluži vienkārši mēs esam tikai divi, bet viņu ir DAUDZ.

Skatāmo filmu izvēle jau ar ir tāds neprognozējams process. To pašu "Raising Victor Vargas" noskatījos tikai tāpēc, ka nejauši uzgāju īso filmu "Five Feet High and Rising", kas arī likās vienkārši uber gabals un gribējās redzēt ko džeks (režisors) būs sadarījis pilnmetrāžā. Kā jau biju paredzējusi, īsdarbs tā arī netika pārspēts.

Bet Last Life In The Universe vairāk operātora dēļ skatījos.

	From: raivis_purins	Date: 16. Augusts 2009 - 15:24		(Link)

Tev jau šī joma ir daudz tuvāka un saprotamāka. :P

Man patīk vērot sekvences, bet pagaidām esmu sastindzis tikai vienā kadrā + ir nepieciešamas zināšanas.

	From: tiika	Date: 16. Augusts 2009 - 16:02		(Link)

sekvences jau tas pats viens kadrs arī ir (sākumā viens un beigās cits, bet pa vidu kustība).
ir ļoti daudz labu filmu ar statiskiem kadriem, kā gleznām, bet aktieri līdzīgi kustīgām mēbelēm nāk un iet un stāsta savu stāstu.

Tuvāka noteikti ir mazliet, bet gribētu vēl tuvāk.
Šobrīd tavi sastingumi ir krietni vien vērtīgāki un baudāmāki kā man kustība, tur šaubu nav.

	From: raivis_purins	Date: 16. Augusts 2009 - 17:34		(Link)

Paškritika tikai nostiprina tavas vērtības, tā tam ir jābūt.

	From: tiika	Date: 17. Augusts 2009 - 01:04		(Link)

ja jau džīzas tā saka, būs vien jātic:)