Duncan MacLeod from Clan MacLeod

alkohola patēriņš neparasti samazinājies, par cigaretēm nemaz nerunājot. un viena kafija divās nedēļās (!?).

Pēdējo divu mēnešu laikā uz trotuāriem mētājas aizdomīgi daudz apgrauztas (bet reizēm arī neapgrauztas) putnu ķermeņu daļas. Piemēram, spārna daļa. Vai ķermenis bez galvas. Vai līdz kaulam nograuzts stilbs. Vai vainīgie ir kaķi? Varbūt suņi? Reizēm man šķiet, ka putni paši viens otram ir gatavi noraut galvu, piemēram tās vārnas un kovārņi, kas katru vakaru lielos baros kliegdami metas viens pret otru augstu virs Valdemārielas hruščovkām.
Bet šobrīd pavisam netālu planē mirdzošu kaiju bars. Viņas parādās tikai reizē ar vēju. Un vēl tur ir drusku lielāks bars citu putnu, kas lido nedaudz augstāk. Tie putni izskatās mazāki, un noteikti nav balti. Bet tās nav ne vārnas, ne kovārņi. Un vakar es redzēju arī divus kraukļus. Pie tām pašām hruščovkām. Un strazdu. Arī turpat. Nu, zvirbuļi jau ir pierasti. Bet viņus var redzēt tikai dažās noteiktās vietās. Šķiet, ka hruščovkas ir īstā vieta, kur vērot.

Beidzot iegāju tajā vekselis.lv. Izskatās, ka tas ir filmēts Filipa istabā. Varbūt Filips patiesībā ir Šeiloks? Esmu samulsusi.

joprojām nedzeru.

nedzeru.

One might think I am all about cats and furbies at the moment, but I'm actually not. I am more concerned about the fact that everyone asks for money in the end, and by "everyone" I mean people who have promised to do something for free.

Best Retards,

Jane.

Atceros, kaut kādā shitty festivālā Salacgrīvā vēl ilgi pirms Positivus ēras vietējie brieži solistei uzsauca - dziedi, saulīt! Bet viņa atbildēja: es neesmu saulīte. es esmu mēnestiņš.

Man gribētos uztetovēt basa atslēgu (vai divas, spoguļattēlā) uz apakšdelma pie plaukstas locītavas, bet tas taču būtu banāli, un ja arī nē, tad kādam tāds tetovējums jau ir, 100 punkti.

masu kāzu nakts.

Stars Will Fall Tonight | Vero Navarro

#Star hunter/zvaigžņu mednieks

Dažas spēles, ko nespēlēt. Dažas dziesmas, ko neklausīties. Daži vārdi, ko aizmirst. Pāris lietas, ko izmest. That's it. That's all.

TVNET: Saule izrādās apaļāka nekā domāts.

Man ir tik daudz interešu, ka reizēm noderētu Hermiones laikgriezis. Kaut kas ir jāatmet par labu jaunām lietām. Varbūt pat kaut kas, ko es vislabāk zinu un visilgāk daru. Tā tam vienkārši ir jābūt; viss uz to iet. Un man nav iebildumu. Tas ir dīvaini.

knock off patty cake
this is sparta

Pamodos ap puspieciem no rīta no nepazīstamas, griezīgas telefona skaņas kaut kur dzīvoklī. Es skaidri zināju, ka esmu mājās viena, un man nebija ne jausmas, kas vēl, izņemot manu personīgo telefonu, varētu zvanīt. Plīts? Ledusskapis? Dators? Velotrenažieris? Visas šīs domas tūliņ atmetu kā muļķīgas. Skaņa turpinājās, un es atmetu arī domu, ka tā varētu nākt no kaimiņu dzīvokļa. Un bija pavisam tumšs. Es iedomājos, ka dzīvoklī ir zaglis, kurš varbūt ir aizmirsis izslēgt telefonu.. (vai zagļi izslēdz telefona skaņu, kad iet zagt?) un kurš pavisam noteikti ir otrā istabā. Bet arī tādai domai es īsti neticēju, jo zināju, ka durvis ir aizslēgtas, un manas durvis ir drošas. Tikmēr skaņa noklusa.

Protams, ka es tajā brīdī neiedomājos, ka zaglis būtu vai nu pacēlis telefonu, ja domātu, ka neviena nav mājās, vai arī tūlīt izslēdzis skaņu. Es paņēmu savu telefonu, pāris sekundes padomāju, vai pareizi ir 01 vai 02, beigās uzspiedu 112 un biju gatava izsaukt numuru. Un pēc iespējas klusi devos uz otru istabu, cerot, ka netiku novērota miegā, un neviens neslēpjas aizdurvēs. Tikmēr, mani nobaidot, atsākās tā griezīgā skaņa, izrādās, kaut kur virtuvē.. un TAD es atcerējos, ka pie mums vakar nonāca "pensionāru mobilais". Šitāds. Laikam pagāja kāda pusstunda, kamēr atcerējos, kā jārīkojas ar pogainu telefonu. Varbūt turpmāk es izmantošu to kā modinātāju. Jo savu es, protams, nedzirdu ne brīvdienās, ne darba dienās.

Tikko tas telefons zvanīja atkal, nezināms numurs. Nezinu, ko darīt. Celt, necelt? Un ja nu tur kāds grib runāt ar telefona īpašnieku, kurš diemžēl mūs atstājis uz visiem laikiem, jau pirms pāris mēnešiem? Viena mājās, dazed and confused, ar svešu telefonu. Un man turklāt likās, ka man bija izdevies to skaņu izslēgt.

Man šķiet, ka par godu tam, ka esmu izdzīvojusi, par godu veciem, monofoniem telefoniem, kuru zvana treļļi šobrīd (jā, atkal zvana) atgādina sliktu šausmu filmu, un par godu telefona bijušajam īpašniekam, šovakar kārtīgi piedzeršos. Patiešām.