t - Rīgas svētki.

Vakar, kā zināms, bija Rīgas svētku kulminācija. Labākais moments bija Pērkona koncerts Rīgas augstākajā punktā. Kopā ar Juri nonācām pie slēdziena, ka Ieva ir īsta rokere. Neviens no apkārtējiem neatcerējās vai nezināja kā sauca dziedātāju vīrieti (izrādās - Raimonds Bartaševičs), bet nu viņš arī vnk rocks. Spēlē tamburīnu fantastiski, dejo gulbi fantastiski. Nedaudz, protams, bija sajūta, ka tas nevar būt pa īstam un ka tas ir tikai radio. Dzegužkalna estrāde bija pilna. Pērkons latviešiem kaut kā ir vajadzīgs, manuprāt. Vienīgā īstā 80. gadu rokgrupa. Varbūt pat zināma latvieša identitātes sastāvdaļa.

Protams, arī brauciens uz mājām taksī bija brīnišķīgs. Šodien toties mani papēži ir saplosīti, jaunās kurpes dara savu. Vēlos izmantot brīvā transporta iespējas. Droši vien brauksim uz jūru.

Klausos Solaris (pirmo reizi mūžā un jau šķiet, ka jāzvana Tomam un jākliedz, ka ir, ir baigi forši), skatos FTV (George Chakra baigi labā pret-a-porte vakara kolekcija) un lāpu tēkrekla vīli. Drīz došos.

PS tikko iegāju draugos pačekot Pērkona lapu. HAHAHAHAHAHAA! Pērkonam ir tieši tikpat daudz fanu kā Bērnības milicijai. :) 945. Brīnišķīgi! Mums ir kaut kas kopīgs.

UPD. vispār, gribās sportot, bet nedaudz, tikai nedaudz. Lai būtu forši!