t - 6. Novembris 2010

Alīses simtupirmajā un Torņa deviņpadsmitajā es uzkāpu Alīsē tāpat kā daži citi, ar mums kopā bija bērns un suns, bija tumšs, bija neparasti. Bet bail nebija nemaz. Mazie, ovālie un pus-ovālie lodziņi, slepenā skeletu krātuve, putekļi, dzelzs kniedes, nebeidzamas kāpnes, apjukums, satraukums, samulsums, tam klāt vēl apkārtējo emocijas, dienasgaismas spuldzes un klavieres. Un kaut kāds tā kā siltums. Biedri iekš Torņa, zinies.

Kad esmu mājās viena, nekad nevaru aiziet normālā laikā gulēt.

Mikrokomunikācija: http://www.analytictech.com/mb119/microcom.htm
How cool is that?
Man šī tēma vienmēr patikusi, beidzot arī zinu, kā to sauc.
Laikam jāiet gulēt.