.
« previous entry | next entry »
6.. Nov, 2010 | 12:47 am
Alīses simtupirmajā un Torņa deviņpadsmitajā es uzkāpu Alīsē tāpat kā daži citi, ar mums kopā bija bērns un suns, bija tumšs, bija neparasti. Bet bail nebija nemaz. Mazie, ovālie un pus-ovālie lodziņi, slepenā skeletu krātuve, putekļi, dzelzs kniedes, nebeidzamas kāpnes, apjukums, satraukums, samulsums, tam klāt vēl apkārtējo emocijas, dienasgaismas spuldzes un klavieres. Un kaut kāds tā kā siltums. Biedri iekš Torņa, zinies.