Baudas · pauzes.


Ikdienas lidojumi..

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Par mazajiem, labajaiem darbiem.
      Dzerot rīta kafiju, dzirdēju kā pie ārsienas piestiprinātajai pastkastītei noklaudz vāciņš. Iekāpu rudens čībās un spēru lielu soli ārā pa durvīm, un manu pārsteigumu! Sniegs pāri potītēm un ārā -15 grādi. Savu uzņemto kursu nemainu dodos uz pastkastīti, cerot saņemt kādu Ziemassvētku apsveikumu... Atveru pastkastīti un saņemu pretī tēva firmas rēķinus un glancētu žurnālu, kuru es neesmu pasūtījusi. Ieeju atpakaļ istabā un saprotu, ka pastniece rīta steigā Rob. 19 sajaukusi ar Rūpn. 19. Mazliet apdomājot savu garderobi, kas piederētos šādam laikam vilku ārā no skapja balto puskažoku, biezos ziemas zābakus un dubultos dūraiņus, izskatījos gluži kā Aļaskas pastāvīgā iemītniece un devos ceļā..  Zināju, ka īstā iela ir visai netālu un var aiziet dažās minūtēs, bet nebija nojausma, kura māja rotājas zem deviņpadsmitā numura. Gāju, gāju, gāju, pati nezināju, ka divas šķērsielas pa labi arī ir manis meklētā Rob. iela, bet vajadzīgais numurs neatradās nekur tuvumā. Toties mājas skaisti izrotātas uz durvīm Ziemassvētku vainagi, zem jumta korēm savu lielo iznācienu sagaidījušas Ziemassvētku lampiņas  un blakus esošās tūjas un  egles atradušas kopīgu valodu ar spožajām lampiņām, ko saimnieki dodoties uz darbu piemirsuši izslēgt. Pieļauju, ka vakara krēslā šīs ielas izskatītos vēl burvīgāk, kā mazā pasakā.. Atgriežoties uz galvenās ielas, devos vēl pārsimts metru uz priekšu un atrodu māju ar numuru 17, bet māja ar numuru 19 un 21 slēpjas..Atrodu piemērotāko kandidātu un iemetu žurnālu, manuprāt, īstajā mājā un dodos mājup pa citu ceļu - dažādībai
        Vītolu un Robežu ielas krustojumā dzīvo bezgala skaists suns - Sibīrijas haskijs. Dzīvo šajā mājā jau kopš vasaras sākuma, bet saimnieki diemžēl nav ņēmuši vērā, ka haskiji ir bara dzīvnieki un viņiem nepārtraukti vajag otru suni vai kādu cilvēku blakus, tā nabadziņš gaudoja jūniju, jūliju, augustu un septembri.. skaistulis visu laiku tika turēts pagalmā pie ķēdes, vienatnē. Oktobrī saimnieks nobrieda nopietnam solim, ap māju uzbūvēt žogu (ceru, ka skumjajam sunim par godu). Šodien biju ieplānojusi atpakaļ ceļu gar garāko žoga malu, lai varētu kārtīgu haskiju nopētīt.. Haskijs mani sagaidīja pie mājas stūra un nopētīja, es viņam atbildēju ar to pašu - viņš, kā jau sevis cienīgs haskijs bija tērpies pelēkzilā kažokā un skatījās uz mani ar savām mazajām,  brūnajām acīm.. gandrīz biju pārliecināta, ka manam kaimiņam jābūt kā jau visiem haskiju mutantiem - ar dzidrām, zilām acīm. Uzrunāju skaistuli un sarunājām noiet/noskriet šos 100 metrus kopā. Necerēti nerātni viņš atbildēja uz manu aicinājumu, pirmos 15 metrus nogājām mierīgā pastaigas solītī, bet atlikušos metrus spēlējoties - paskrējām uz priekšu, tad atpakaļ un tā, kamēr beidzās sēta. Es to gribēju izdarīt jau sen, lai uzmundrinātu skaisto, bet skumjo kaimiņu. Arī manā pagalmā pēc pāris gadiem dzīvos divi haskiji. Šodien jūtos izdarījusi divus labus darbus vienlaicīgi un diena ir tikai pusē...

Kā jūtas dvēsele?:
creative
Šobrīd skan::
Mika - Rain
* * *