| ir smagi šodien |
[25 Mar 2004|04:19pm] |
Aizvakar braucu uz konferenci vienu. Uz Rīgu. Pa vidam vēl arī ar vairākiem klientiem nācās satikties un vairākus citus pasākumus arīdzan apmeklēt. Viss jau būtu bijis baigi jauki, ja vien konferences organizētāji, ķēmi tādi, nebūtu mani dezinformējuši, kā rezultātā izrādījās, ka tā konference, uz kuru braucu aizvakar, notiek tikai šodien. Bija doma palikt Rīgā līdz šodienai, lai minēto konferenci apmeklētu, taču sakarā ar to, ka aizvakar sākās un vakar turpinājās manas dzimumdienas ekspromtom sarīkotā svinēšana ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nameless apartamentos, tik ilgi Rīgā nespēju izturēt.
Šodien brīnumainā kārtā, kaut arī galva vēl arvien smaga pēc velna, esmu paspējis jau sadarīt lielāko daļu no pa šīm dienām iekrājušos darbu. Patīkami odnako.
Viesa gan, pierādījās, ka tad, kad esmu dzēris, telefons man obligāti ir jāatņem. Visnotaļ nepatīkama un kaunpilna bija mana sajūta no rīta, kad konstatēju, ka pa nakti dzērumā esmu zvanījis cilvēkam, kam nevajadzēja zvanīt (katrā ziņā vismaz ne tādā stāvoklī). Un jā - es ļoti atvainojos, ja ko pateicu šai sarunā ne tā - es patiešām neatceros, ko runāju.
Tāpat atvainojos arī visiem par sūtītajām īsziņām - ņemot vērā mana kredīta visnotaļ nopietno sarukšanu šo dienu laikā, pieņemu, ka tādu ir bijis visai daudz.
Nu jā, un vēl man tagad, pateicoties felicitai, ir zili mati. Nu, pagaidām jamie ir tādi ļoti tumši zili, taču plānoju balināties un pārkrāsoties, lai būtu koši zili. Tā lūk.
Kas vēl? Ā, jā. Esmu atkal iemīlējies. Satiku minētajos apartamentos meitenīti, kuru 3 gadus nebiju saticis. Pirmais, kas mani iespaidoja, bija tas, ka viņa mani, neskatoties uz milzīgajām manām pārmaiņām šo gadu laikā, mani atcerējās (man viņu atcerēties nācās nedaudz grūtāk :P). Otrais bija fakts, ka tikai tagad uzzināju, ka esmu viņai tai laikā visnotaļ paticis, taču pats par to neko neuzzināju, jo biju viņas pasniedzējs. Trešais - viņa raksta ģeniāli. Jau tai laikā fanoju par viņas darbiem, taču pārliecinājos, ka arī jaunākie ir tikpat ģeniāli. Un, nu jā, jau toreiz viņa man ļoti patika. Tagad, atkalsatiekoties, nudien iemīlējos ;)
Neskatoties uz to, ka baterijas fotoaparātam visu laiku mira nost, kaut kādas bildes tomēr ir tapušas. Tās gan atrādīšu tikai rītdien droši vien, tagad nav laika ar jamām ņemties.
Nuja, pagaidām tas laikam arī viss. Laimīgu jums dienu.
|
|