dzīve epizodēs
dzīve epizodēs
- Epizode Nr.33
- 7/7/11 04:26 pm
- Kaut kādā no Epizodēm es biju pieskārusies tēmai, kas mūs vada, šodien man ir uznācis pavisam apcerīgs noskaņojums (atkal) un tādēļ atkal pievērsīšos dzīves jēgas meklēšanai. Palasījos iepriekš rakstīto Epizodē Nr.5 un skaidrs, ka mans viedoklis nav mainījies un neko jaunu vēl pa šito laiku neesmu atradusi, bet nu tomēr ir daži updates manai prātuļošanai…
Šodien ir 2 tēmas: kādēļ mēs tā tiecamies dzemdēt bērnus, kādēļ ir tā ieprogrammēts, ka ir jādzemdē, ir jāturpina cilvēku rase. Mēs taču esam daudz saprātīgākas būtnes par, piemēram, trusīšiem, mums taču vajadzētu saprast, ka dzīve nav tā vērta, lai tam pakļautu vēl kādu? Mūs taču nevada tikai impulsi un dzīvnieciskas tieksmes, mēs tak varam izvēlēties visādus aizsargāšanās veidus, lai nekad nekad nepakļautu tādiem pārdzīvojumiem vēl kādu. Bet nē, mums tak vajag apaugļoties, izciest vēl tās netīrās lietas ar dzemdībām, tikt pie brēkulīša, kas ir vienkārši fantastisks, tad rūpēties par viņu un mācīt visu, ko mēs esam ieguvuši ar savu dzīves pieredzi un tad palaist lielajā pasaulē, lai arī viņi pieredz tās pašas mokas ko mēs, salauztas sirdis, tuvinieka nāvi, mīļotā meklēšanu, slimības, mācīšanos, tiekšanos pēc nodrošinātas nākotnes. Un cik daudz ir tie laimes un prieka mirkļi, vai tiešām tie atsver visu, ko mēs esam nodzīvojuši. Vispār es nedrīkstētu šito rakstīt nemaz, lai Likteņtēva dusmas nedabūtu pār savu un ne tikai savu galvu, bet lai nu kā, kaķa lāsti nekāpj debesīs :D Bet nē, bērni dzimst, lai arī Latvijā mirstība pārsniedzot dzimstību, laikam kopā pasaulē arī samazinās cilvēku rase, bet nu lai, tad vismaz ir lielāka iespējamība izdzīvot, jo nav tik lielas konkurences :)
Otrs jautājums, drīzāk uzburta dzīves ainiņa: tātad Likteņtēvs, kas ir paņēmis manu failu un tagad viņam ir jādomā, ko lai ar mani iesāk 01.07.2011. Viņš skatās, ja es izdarīšu visu, ko esmu ieplānojusi, tad ar mani nebūs labi, mani piemeklēs nāvējoša nelaime. Viņš paskatās cik dienas viņam ir jānotur mani vienā vietā, lai arī es dikti tiecos pie jūras, bet tur es nedrīkstu iet. Viņš domā tā, ja es viņai uzsūtīšu vemšanas gribu, tas nebūs oriģināli, jo nesen viņai tā jau bija. Ja es uzsūtīšu apmājušos laiku, tad, spriežot pēc viņas domām, tā vai tā viņa brauks uz jūru… Ja es uzsūtīšu lietu, tad nebūs labi labībai vai kam tādam, kas ir saistīts ar labu laiku, vai tieši otrādi, nedod dievs izaugs vēl laba raža (vot īsti nezinu, kas tieši ir tagad laukos populārs, sausums, vai pārlieku liels mitrums).
Viņš vēl nedaudz padomā un iedomājas, jābūt oriģinālam, jāizdara tā, lai tiktu salauzta roka, lai viņa tiktu slimnīcā uz visām brīvdienām un tad ir garantija, ka viņa nekur netiks. Un tas nostrādā, es sēžu slimnīcā, skatos, ka ārā ir jauks laiks, bet nekur tā īsti netieku. Paldies, viņam vai nu par manis glābšanu, vai par sliktāko manas dzīves turpinājuma variantu.
Vēl ir divas lietas, kas man ir aktuālas ir globālā sasilšana un tas, kas vīrieti var pacelt tādas sievietes acīs, kas ir zaudējusi ticību vīriešiem vispār… par to vēlāk ;)
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.32
- 7/6/11 04:20 pm
- Paturiet man kāds rociņu kamēr man pavisam dūša nav aptecējusies. Ak, kādēļ man vajadzēja klausīties tos Pienvedēju piedzīvojumus, bet tas bija nejauši, kā viss šajā dzīvē (drīzāk šķiet ir nejauši) un un un atkal man uzmācas tā labi pazīstamā ilgu sajūta, kas samaisās ar sliktu dūšu un asaru kamolu kaklā...
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.31
- 7/5/11 04:45 pm
- Nedēļas nogale? Totāli drausmīga, ja man kāds teiktu, ka vienas dienas laikā var paspēt salauzt roku, tikt pie ķirurga, taisīt kopīgo anestēziju, dabūt ģipsi es toč viņu pasūtītu trīs mājas tālāk. Bet ne, tā gadās un visi plāni ar zemeņu zaptes vārīšanu un citām nedēļas nogales ierastajām aktivitātēm pagaisa…
Tagad atkal darbs, vismaz labi, ka noskatījos vienu normālu filmu: Blue valentine…Likās, ka režisors ir vienkārši izcils, man patika un stāsts tik reālistisks, ka šermuļi metas… ka man arī tā negadās…
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.30
- 6/27/11 04:56 pm
- Šodien nedaudz padarbojos. Pēc superīgajām brīvdienām, kad var teikt nedarīju pilnīgi neko un tas ir riktīgi superīgi, man galīgi neko negribas.
Darbā valda pilnīgs klusums, visi ir atvaļinājumos un es vai beidzos nost aiz komunikācijas trūkuma.
Noklausos dažas dziesmas, katra nākamā ir arvien sviestaināka un laikam jāturpina strādāt :( .
Iesaku filmu: Forgetting Sarah Marshall un atzīstos mīlestībā aktierim Russell Brand, dieviņās cik viņš ir seksīgs un viņa stils, kas tiek ienests filmās ar viņa piedalīšanos ir man pa prātam. Galvenā atziņa skatoties filmu ir viņa personāža teiktais – es gribēju noklausīties tavu disku, bet nospļāvos un nolēmu turpināt dzīvot tālāk!!!! :)
-
0 commentsLeave a comment
- 6/22/11 02:41 pm
- Tātad manas nākotnes reālākie risinājumi:
1.es palieku kur esmu un tādā stāvoklī kā esmu. Es novecoju kopā ar Viņu un viss ir ierasts un normāls, kā līdz šim. Pēdējais skatos, ko es redzu ir, ka mēs ar Viņu pastaigājamies pa parciņu, abi divi sirmi, vairs neesam tik žiperīgi un lēnā garā velkamies baudot vasaru, zaļo zāli un klusumu;
2.Viņš noliek karoti un atstāj mani ar 3 bērniem. Un tad nezin no kurienes parādās X, viņš arī ir neapmierināts savā laulībā, sieva viņu ir pametusi un viss ir nogājis totāli tūtā. Viņš saprot, ka dzīvē ir tikai viens svarīgs cilvēks un tā esmu es un tādēļ mēs metam kauliņus kopā, varbūt uztaisām vēl vienu sīko. Tas varētu būt ap kādiem maniem 35 gadiem;
3.Viņš noliek karoti un mani vecu, resnu un ar bērniem neviens negrib ņemt. Es mēģinu kādu atrast, piepildīt dzīvi, bet vienīgais dzīves piepildījums ir mani bērni;
4.Viņš vienu dienu atnāk un pasaka, ka ir atradis citu savu vienīgo un neatkārtojamo mīlestību. Tas, protama lieta, ir nereāli, bet tomēr iespējams, ka var atrast kādu kas ir iejūtīgāka, gādīgāka, skaistāka un mīļāka par mani;
5.X ir sapratis, ka nav nevienas labākas un mīļākas un iejūtīgākas par mani un viņš mēģina mani atkarot. Viņš ir pametis savu ģimeni un vēlas, lai arī es to izdaru. Viņš saka, ka gaidīs mani mūžīgi, jo tiek mirkļi, kas ir mums bijuši kopā ir vis fantastiskākie un to dēļ ir vērts gaidīt;
6.Parādās manā dzīvē vēl viens X, tā būtu nereālā realitāte. Un tad viss viss sagriežas totālā superā un mana dzīve paliek pilnīgi nekontrolējama.
Diez ko Liktenis būs man izdomājis. Es tā kā baidos no tā, ka no visa piepildīsies 1.variants. Es visu mūžu nodzīvošu pēc kāda tiecoties, ilgojoties un nekad līdz galam nebūšu piepildīta. Bet tā būs mierīga un vienmuļa dzīve, kurā es mēģināšu ienest kādu odziņu, bet man noteikti nesanāks, jo Viņš ir pārāk konservatīvs.
Visnereālākais ir 2., 4., 5.variants. Viss kas ir saistīts ar X ir nereāli, domāju, ka viņš no manas dzīves jau sen ir izlauzies un atstājis tikai pēdas uz baltā datora monitora.
Un vispār es atkal iedomājos, ka dzīve ir pārāk īsa, lai to nodzīvotu bēdājoties, kādēļ man nesanāk priecāties par to, kas man ir. Atceroties no kādas pekles man ir izglābis Viņš… Man nekad, nekad nav gana…
Un vispār, nu parādi Likteņtēv’ kādas ir Tavas iedomātās mana stāsta beigas. Man liekas, ka es esmu apskatījusi visus iespējamos variantus :D
P.S. Mana mīļākā šī brīža dziesma: Alexandra Stan - Mr. Saxobeat
P.S.S. es esmu laimīga...
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.29
- 6/7/11 04:44 pm
- Nu ir pienācis tas brīdis, ka man negribas pilnīgi neko un iedomājieties, negribas pat strādāt… un… tādēļ es ielūrējos kādu joku:
Vinnijs Pūks griež Sivēntiņam matus:
-Sivēntiņ, Tev ausis vajag?
-Jā!?
-Še, ņem
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.28
- 6/3/11 02:23 pm
- Es paskatos ārā, un ūdens saulē vizuļo tik pasakaini, ka mani vien aicina, lai es izbaudītu šo haotisko dzelmi... Dīvaini, ka citiem tas noteikti liekas kas iekdienišķs un parasts, tā pat kā neviens negribēja skatīties uz spilgto sauli, kad tiem rādīju hallo efektu. Tas arī bija pārsteidzoši un skaisti.
-
2 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.27
- 6/1/11 05:19 pm
- Viss notiek! Es esmu dīvainākais cilvēks pasaulē, man ir kā vienmēr viss ko es vēlos, viss kā es vēlos, bet tā vai tā es esmu neapmierināta. Ne jau tā ka neapmierināta, bet mana sirds vēljoprojām pieder kādam, kuram tā nav vajadzīga. Bet vienu es esmu sapratusi, drīzāk pārliecinājusies, ka neko nevar ieplānot, pilnīgi neko. Ja arī tu kaut ko ieplānu, nenotiks tā kā esi ieplānojis. Un vēl, es gribētu izraut sirdi un zibarot to kādam, kam tā būtu vajadzīga....
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.26
- 5/20/11 02:41 pm
- Manā dzīvē ir iestājies miers, tādēļ es nerakstu šeit un nevienu netraucēju ar savām problēmām. Cerams, ka tā arī turpināsies mūžīgi. Kā vienmēr domāju par Viņu, bet tas tā pa starpām. Vairāk nav kam sāpēt, jo viss jau laikam ir izsāpēts, bet tomēr vienu dienu braucot tramvajā, man ienāca prātā doma, kas būtu, ka Liktenis mani iemestu Viņam rokās, vārda pat tiešā nevis pārnestā nozīmē…. Es nezinu kā tas izskatītos, kāda tā būtu situācija, bet vienu dien, neko nedomājot būtu tā, ka pagaistu viss negatīvais, kas noticis starp mums un pēkšņi es atrastos Viņa tuvumā, un prāts pat nepaspētu piefiksēt, kā mūsu pievilkšanās spēks mūs savilktu kaislīgā skūpstā. Un nekas apkārt nebūtu svarīgs, tikai mēs un mūsu tuvums. Es iedomājos, kā Viņš mani apskautu, kā kādreiz, ievilktu plaušās manu smaržu un es saprastu, ka Viņš nekad mani nevēlas laist vaļā….
-
0 commentsLeave a comment
- 4/27/11 11:36 am
- Man apkārt ir pilnīgs miers. Es esmu viena pati mājās un kā vienmēr nevaru izbaudīt klusumu, man ir jāieslēdz radio, jārunājas ar sevi un jāšausta, ka vajadzētu tā kā kaut ko padarīt, bet īsti nezinu vai gribu vispār kaut ko darīt. Vakar sauļojos un tas ir netipiski man, jo nevaru ciest iet ārā, bezmērķīgi gulšņāt un pēc stundas nonīkšanas saulē neredzēt nekādu rezultātu. Tomēr, rezultāts bija, vismaz nedaudz un tas mani priecē. Vkakar pēc nelielas glāzītes grādīgā manī atkal atdzima doma, es varu visu, pilnīgi visu. It sevišķi redzot pa televizoru dīvaino jogas pasniedzēju, kurš stāstīja kā ir jāmeklē sevī miers un sirdsmiers, ka ir jābūt tā kā kad skaties uz jūras plašumu un debesu velvi un uz mirkli sajūti mieru un plašumu arī sevī. Man liekas, ka tas būtu viegli izdarāms, tikai cik ilgi saglabātos šī sirdsmiera sajūta, domāju, ka ne uz ilgu laiku. Tātad es varu visu, diez kādēļ šodien pieceļoties vairāk neliekas , ka es varu visu, jo vienkārši negribu. Laikam vienkārši ir jābauda mirklis vientulības, kafijas tase un jāmēģina sakontaktēties ar sen nedzirdētu draudzeni ;)
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.25
- 4/7/11 02:49 pm
- Tātad par 4) secināju, ka vienkārša uzrakstīšana arī palīdz un paliek vieglāk… un ir arī tā, ka vismaz līdzi jūt, ja kādam ir grūti. Tas ir labi, ļoti labi!
Un vispār, jau kuro dienu es mēģinu pievērsties pozitīvajam, bet nesanāk. Vienmēr ir licies, ka, ja sāksi priecāties par savām veiksmēm, tad tās novērsīsies no tevi, bet ja gaudīsies, viss būs kārtībā.
Tagad es iedomājos, ka kārtībā ir tās lietas, par kurām es vispār nedomāju, nesatraucos, ka varētu zaudēt… Un ir bijuši gadījumi, kā jau iepriekš rakstīju, ka pasaku, ka esmu laimīga un pēc nedēļas notiek neiespējamais, un vairāk neesmu. Ko lai es daru? Domāju tikai labo un priecājos par dzīvi, vai raudu un vāvuļoju par zudušo vai neiegūto?
Paskatoties ārā, vispār neko negribu… pie tā arī palikšu, pagaidām…
-
0 commentsLeave a comment
- 4/5/11 03:09 pm
- Es kā vienmēr domāju vairākas domas:
1) man ir prieks par sevi, ka vienu no plāna punktiem esmu izpildījusi;
2) par kādu supervaroni es vēlētos būt;
3) kādēļ dažiem cibiņiem tik ļoti patīk rupji vārdi;
4) kas notiek ar tiem cibiņiem, kas raksta, ka dzīve ir bezjēdzīga, nav vērts dzīvot?
Tātad 2). Ja es gribētu būt supervaronis (skatījos X-cilvēkus), laikam neviens man nebūtu pa prātam. Ja es varētu pārtapt par kādu citu cilvēku, tad es noteikti nespētu iedzīvoties tā cilvēka ādā un mani ātri atmaskotu; ja es būtu ar dzelzs durkļiem rokās, tad man nebūtu spēka un veiklības nevienu sadurt; ja es varētu izsaukt vētru un zibeni, tad es no bailēm pie**tu bikses, jo man ir bail no zibens; ja es varētu ar skatienu sadedzināt visu, tad man būtu visu mūžu jānēsā stulbas brilles; ja ar pieskārienu es varētu izsūkt citam dzīvību, tad vispār sajuktu prātā, no vientulības; vienīgais, kas man vēl derētu ir citu domu lasīšana pieskaroties pie galvas, tikai diez ko vajadzīgs tas nebūtu. Vienkārši esmu par gļēvu lai būtu supervarone :D;
3) nesaprotu šo nemaz. Kādēļ nevainīgs rakstītājs ir jānosauc par losi vai mauku. Diez cik veci ir tie cilvēki, ka tāda leksika viņiem ir tie ierasta. Iedomājos tādu normālu vīrieti vai sievieti uz kādiem 35 gadiem, kam ir ģimene, panākumi darbā, un citus sauc par maukām, losēm un apdirst pārējos (piedodiet manu franču valodu :D)
4) uz pēdējo es ceru gūt kādu atbildi....
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.24
- 3/21/11 04:14 pm
- Pilnīgi ņirdzīga dziesma – Cali Swag District feat Michael Jackon – Where You Are. Nu kur var šitā spiegt, kur esi kur es. O toč, es tieši šito anekdoti gribēju pastāstīt jums un tak tā dziesma pa tēmu, tātad:
„Divi latgaliešu veči ieiet mežā. Iet, iet viens un skatās, otrs kaut kur pazudis. Tas meklē, meklē savu draugu un nekā. Sāk jau iet ārā no meža, saktās uzrodas draugs. Pirmais jautā – Kur paliki?
- kur paliku, kur paliku, dusmīgs paliku!!!”
Nu, tak dziesma reāli pa tēmu…. :D :D :D
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.23
- 3/21/11 03:29 pm
- Tā, kamēr nekas neiet, varu patusēt ar jums.
1 – redzēju filmu „Adaptācija”. Ļoti interesanta tādam kā man, jo tur gāja runa par to, kādam scenārijam ir jābūt, lai tas piesaistītu cilvēku uzmanību. Īss apraksts ir tāds, ka divi dvīņu brāļi raksta scenārijus. Viens visu uztver ļoti vienkārši, viegli, viss viņam vedas no rokas, jo viņš nemēģina izdomāt riteni no jauna. Bet otrs grib kaut ko pārsteidzošu, kaut ko sarežģītu un tajā pašā laikā vienkāršu. Viņš mokās un ņemas ap savu scenāriju, kas viņam ir jāuzraksta pēc grāmatas, kas ir par orhidejām. It kā grāmata ir par ziediem un viņš arī grib rakstīt par ziediem, bet nekādi nesanāk. Un beigās izrādās, ka grāmata tomēr ir kā visas grāmatas, ne tikai par ziediem, bet par narkotikām, par krāpšanu. Pēc kā var secināt, ka nekas nekad nav vienkārši, tīri un bez zemtekstiem. Ja pasaulē kaut kas notiek, tad tas ir dēļ naudas, narkotikām vai seksa;
2 – mēģināju uzsākt attiecības ar Viņu, bet tāda sajūta, ka nekas atkal nesanāks. No viņa puses nav jūtama nekāda interese. Domāju, ja es būtu kāda sveša meitene, tad viņš noteikti mēģinātu atrast veidus kā man atbildēt, bet tagad…, kā vienmēr nekā. Bet nu vēl ir kāda cerība, ka viss nokārtosies;
3 – vēlos uzsākt cepumu biznesu. Paskatījos, kas tam ir nepieciešams un ir vismaz 2 lietas, kas tam varētu traucēt, bet ceru, ka pēc kādiem pāris gadiem es būšu tam nobriedusi;
4 – uznāca iedvesma parakstīt, bet vēl neesmu šo iedvesmu izmantojusi (nav vienkārši laika tam un tas ir stulbi). Jūtu, ka neko neesmu pabeigusi, ko vēlos. Viss ir tikai iesākts, bet lai nu kā, vismaz ir par ko cepties :)
Secinājums: vieglāk ir dzīvot cilvēkiem, kas nevēlas būt īpaši, kuri nebaidās kļūdīties un uztver visu pozitīvi. Atgriežos pie tēmas – „Es varu visu”!
-
0 commentsLeave a comment
- Epizode Nr.22
- 3/18/11 02:32 pm
- Beidzot es Viņam uzrakstīju. Tas bija dīvaini un es ļoti pie sevis lūdzos, lai viss mistiskais tomēr paliktu, lai nebūtu nekādu ārpus sarakstes runāšanos utml. Bija gan viens pārsteidzīgs zvans, bet Viņš pateica, ka visā piedalās. Līdz galam neesot varējis izlasīt e-pastu… Es ļoti ceru, ka viss izdosies, lai nu kā man ir par ko domāt, tas ir par Viņu un tas jau ir pozitīvi.
-
0 commentsLeave a comment