dzīve epizodēs

4/27/11 11:36 am
Man apkārt ir pilnīgs miers. Es esmu viena pati mājās un kā vienmēr nevaru izbaudīt klusumu, man ir jāieslēdz radio, jārunājas ar sevi un jāšausta, ka vajadzētu tā kā kaut ko padarīt, bet īsti nezinu vai gribu vispār kaut ko darīt. Vakar sauļojos un tas ir netipiski man, jo nevaru ciest iet ārā, bezmērķīgi gulšņāt un pēc stundas nonīkšanas saulē neredzēt nekādu rezultātu. Tomēr, rezultāts bija, vismaz nedaudz un tas mani priecē. Vkakar pēc nelielas glāzītes grādīgā manī atkal atdzima doma, es varu visu, pilnīgi visu. It sevišķi redzot pa televizoru dīvaino jogas pasniedzēju, kurš stāstīja kā ir jāmeklē sevī miers un sirdsmiers, ka ir jābūt tā kā kad skaties uz jūras plašumu un debesu velvi un uz mirkli sajūti mieru un plašumu arī sevī. Man liekas, ka tas būtu viegli izdarāms, tikai cik ilgi saglabātos šī sirdsmiera sajūta, domāju, ka ne uz ilgu laiku. Tātad es varu visu, diez kādēļ šodien pieceļoties vairāk neliekas , ka es varu visu, jo vienkārši negribu. Laikam vienkārši ir jābauda mirklis vientulības, kafijas tase un jāmēģina sakontaktēties ar sen nedzirdētu draudzeni ;)
0 comments Leave a comment