| |
[May. 25th, 2006|11:58 am] |
Apsveikumi ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) blackheroin dzimšanas dienā!
|
|
|
| Es iekšējais! |
[May. 24th, 2006|01:44 pm] |
Vislabākais iekšējās būtības atspoguļojums tika atrasts avīzē "Čas" (20.05.06.) |
|
|
| HELP!!! |
[May. 24th, 2006|12:34 pm] |
|
kā šeit var ielikt bildi, kas man karājas iekš inbox.foto??? |
|
|
| |
[May. 19th, 2006|04:50 pm] |
|
Patiesība ir padauza, kas ir gatava atdoties jebkuram, kam ir lielāks arguments. |
|
|
| |
[May. 18th, 2006|10:09 pm] |
|
Cilvēks ir iracionāls, tā prāta racionalitāte ir tikai ilūzija. Prāts ir tikai instruments iracionālo vēlmju apmierināšanai un to justificēšanai paša prāta priekšā, jo iekšējam dzīvniekam, ne pirms, nedz arī pēc savas iegribas apmierināšanas nav nepieciešamības sev skaidrot - kāpēc? un priekš kam? |
|
|
| |
[May. 16th, 2006|10:10 pm] |
|
Izvelciet mani kāds no šiem nolāpītajiem tuneļiem!!! |
|
|
| |
[May. 14th, 2006|12:28 am] |
|
Man riebj, kad apdzērušies, mazpilngadīgi jaunieši trolejbusā bļaustās 'Latvija, Latvija'. Es šādā izpausmē nespēju saskatīt patriotismu vai cieņu pret zemi, uz kuras cilvēki dzīvo. Drīzāk - lētu izrādīšanos, kur puiši bļaustās, jo tas ir 'kruta', bet meitenes - jo tas patīk puišiem. Un ja nebūtu hokejs, tik pat labi šie cilvēki būtu gatavi kliegt jebkuru citu saukli, pat neapzinoties tā jēgu. |
|
|
| Apziņas plūsma. |
[May. 12th, 2006|12:55 pm] |
|
Cilvēks - radības kronis un dabas galva, paslēpies no savas karaļvalsts aiz pašražota māju meža, piepildījis to ar vaboļu imitācijām - mašīnām, vientuļi klīst apkārt pa savu sintētisko karaļvalsti, baidoties pārkāpt tai robežai, ko sauc par pilsētas, bet būtība - neizsakāmo baiļu dabas priekšā, robežai. Arī meitenes, starp dabu un civilizāciju palikušas esot, no dabas ņem tikai simbolu - puķainu kleitiņu, ar kuru apsegt vienu no savas esības pamatojumiem un lielākajiem dzinuļiem. |
|
|
| |
[May. 12th, 2006|10:38 am] |
"Волк знает что он кушает,
он кушает и никого не слушает!"
Владимир Владимирович™ |
|
|
| |
[May. 12th, 2006|10:09 am] |
|
Осознанность, плавно переходящая в безумие. Бесконечная охота за жемчугом осознания, выдвигающая вопрос о качестве и количестве энергии. Ибо если суть силы есть энергетическая насыщенность, то возникает риск возникновения всеядности с целью быть больше. |
|
|
| |
[May. 10th, 2006|12:25 pm] |
Modris Auziņš, "MK-Латвия" žurnālists, ir tas Cilvēks, kura radošo talantu es nebeidzu apbrīnot, kura smalkajos ironijas savijumos ar kvalitatīvu, faktoloģiski pamatotu analītiku mēdzu gremdēties mirkļos, kad visa pārējā žurnālistika šķiet tikai uz preses relīžu un preses konferenču materiāliem būvēta esam. Žēl,ka šādas kvalitātes žurnālistu ir maz. Bet nav arī brīnums, jo žurnālistam, pirmām kārtām, ir jābūt talantīgam, erudītam rakstniekam, kas ir spējīgs paņemt lasītāju aiz rokas un, izvedot to caur burtu kombināciju labirintiem, parādīt ainavas un jaunus apvāršņus, kas līdz šim tika vien preses cilvēka vientulīgām gara acīm skatītas.
Atzīstos savā gaišajā skaudībā pret cilvēku, kas prot TĀ rakstīt.. |
|
|
| |
[May. 9th, 2006|04:13 pm] |
|
Es domāju, tātad es esmu. Bet ja domas, ar kurām es operēju savā prāta, jau pirms manis ir domājuši citi, daudz gudrāki cilvēki, vai nesanāk, ka es domāju 'second-hand' domas? Vai es pats neesmu 'second-hand' cilvēks, lietotu domu atražotājs, kurš savā lepnumā ir iedomājies, ka ir spējīgs radīt ko jaunu? |
|
|
| |
[May. 2nd, 2006|09:56 pm] |
"Если долго вглядыватся в бездну, бездна начнёт вглядыватся в тебя"
Ф. Нитше
p.s. Усё, поглазели и хватит.. |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2006|01:16 pm] |
|
Labojiet mani, ja es kļūdos, taču es vairs nespēju domāt, ka cilvēks ir kas vairāk par dzīvnieku. Vienīgais - tam ir dota 'sevis esības' apziņa (dažkārt dēvēta par 'mirkļa izjūtu'). Taču tā tiek izmantota pārlieku neregulāri, lai uz to būtu iespējams paļauties. |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2006|12:33 am] |
|
Mans draugs, man tik labi pazīstamais tukšums. Mana ēna. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2006|03:46 pm] |
|
Es pārāk mīlu cilvēkus, lai tiktos ar viņiem bieži. |
|
|
| |
[Apr. 16th, 2006|02:02 pm] |
Katru reizi, pārbaudot savu e-pastu, es ceru, ka mani tur gaidīs vēstule, kurā man kāds paziņos, ka viss ir kārtībā, uztraukumam nav pamata un pasaule līdz šim ir vienkārši jokojusi, stāstot man par gaišo un tumšo. Ka Ķīna Tibetā nekad nav iznīcinājusi lielāko daļu klosteru un nav slepkavojusi budistu mūkus; ka Rērihs nav bijis NKVD darbinieks; ka Blavatskas darbi nav tikai kompilācija ko avotiem, uz kuriem viņa nav devusi atsauces un ka viņas plašie pētījumi melnajā maģijā neizriet no personiskās pieredzes; ka kristieši nekad nav pārrakstījuši Bībeli; ka Jēzus mācība līdz mūsdienām ir saglabājusies nemainīga; ka Muhammeds nav izmainījis debesu valstību pret mūžīgo varu pār cilvēku prātiem; ka cilvēki savā būtībā ir labi un tikai dumjas nejaušības pēc dažkārt mēdz būt slikti; ka maģija mēdz būt balta un apkārt klīst klusi baltie burvji, kas sniedz cilvēkiem nemanāmu palīdzības roku..
Taču tā vietā nākas saņemt nemitīgus aicinājumus pirkt un patērēt. Reklāma, caur kuru pa visām malām spiežas ārā ekonomikas mantra 'pieprasījums rada piedāvājumu', kur pirmo un trešo vārdu, pārveidojot galotnes, var droši mainīt vietām, neuztraucoties par teikuma jēgas zudumu. Saskarties ar agresīvi uzmācīgu pavēli pirkt sapņus un ciest no aizdomīgi talantīgu PR-istu ģenerētām kaitēm un slimībām, kuru risināšanai ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus, lielākus nekā pieejami. Šo jaunizveidoto problēmu, savukārt, piedāvā risināt darbā iekārtošanās portāli, biezā slānī iesūtot savus piedāvājumus 'mērķtiecīgiem un enerģiskiem speciālistiem'. Un ja cilvēks vairs nespēj izturēt, tad vienmēr palīgā nāks kāda nervus nomierinoša tabletīte, kuras reklāmas piedāvājums nāks komplektā ar aktuālu apgalvojumu, ka visām meitenēm 'tas' patīk lieks, tāpēc īstam vīrietim ir nepieciešams vēl arī šis brīnumainais, no dabīgām vielām sastāvošais līdzeklis, kas piedāvā iespēja iedzīt sevi vēl lielākos kompleksos, kad izrādīsies, ka nekas nav tā, kā aprakstīts reklāmā. Bet nekas, atceroties, ar ko komplektā nāca šī reklāma, vienmēr var atgriezties pie maģiskajām tabletītēm un, iespējams, viss būs kārtībā līdz mirklim, kad pienāks piedāvājums doties uz siltajām zemēm atpūsties - pakalpojums, ko ir iespējams iegādāties paņemot bankā aizdevumu. Tas nekas, ka procentu nasta sagandēs visus brīvdienu priekus. Šo problēmu būs iespējams risināt pēc vakariņām uzkūpinot 'izsmalcinātu cigareti'™, aizdzerot to ar 'brīnumainu konjaku'™, reklāmas stereotipu trenētu skatienu pavadot apkārtesošās sievietes un klišejiski sapņojot par tādu 'sex'™, kāds ir parādīts labākajās 'Hollowwood'™ bezjēdzīgi glamūrīgajās filmās, skatoties kuras acis bezapzināti meklē strīpkodu valodā maskētus cenu skaitļus un paredzamo ienākumu aprēķinus.
Ar cieņu,
Thief™ |
|
|
| Definējot Dievu |
[Apr. 12th, 2006|01:23 pm] |
|
Dievs - universāls apzīmējums esības pamatlikumu kopumam. |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2006|11:03 pm] |
Es rakstu. Burti plūst kā palu ūdeņi, pārvēršoties teikumu tērcēs, atkāpju pietekās un paragrāfu upēs, līdz beigās viss saplūst vienā stāsta jūrā, pa kuru, buras noskaņojuma vējiem pagriezuši, ceļo ideju kuģi un mazi atklāsmju dieviņi, kas, kā Jēzus, nebīstās kāpt uz burtu nestabilo savienojumu ūdeņiem.
Taču šī jūra vairs neesmu es. Tā ir sākusies iekšējo pretrunu ledājos, austošās apziņas saules izkausētos. Pa kalnu nogāzēm ar mežonīgu troksni rībinoties, uzsākusi savu ceļu manas pierakstu klades virzienā, pa ceļam izvirpuļojoties loģisko konstrukciju un gramatikas likumu virpuļos un krācēs, līdz beigās, pirms pēdējā šķiršanās ūdenskrituma, izkārtotos līdzenā tekstuālā noskaņojumā.
Un pats es sēžu krastā un vēroju, kā turpina aust manas apziņas saule, kausējot jaunus ledājus un veidojot jaunas tekstuālās jūras. |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2006|09:21 pm] |
Uztveres akmenslauztuves, izziņas tieksmes kurinātas un naida ledus no pārkaršanas pasargātas, lēni drupina apkārt notiekošo. Laiks, cilvēki, emocijas, telpa - viss kā kvarca šķembas pa transportiera lentu plūst zem prāta veseriem, kas smagiem triecieniem šķeļ notikumu akmeni putekļos, no rutīnas masas atdalot nenovērtējamo pieredzes zeltu.
Veseri darbojas klusi - nedz trieciena troksnis, nedz arī atlekušo šķembu radītā skaņa malējam novērotājam nav sadzirdama. Vien tikai ielūkojoties acu dziļumos var manīt veseru izšķeltu dzirksteļu atblāzmas, kas nezinātājam var šķist elles ugunis esam. |
|
|